Vasaras saulgrieži

Vasaras saulgrieži ir brīdis, kad Saule sasniedz augstāko punktu un diena ir visgarākā. Latvijā tie iekrīt 20. vai 21. jūnijā, dažas dienas pirms Jāņiem.

Izcelsme un nosaukums

Saulgrieži jeb solstīcija (latīņu sol, "Saule", un sistere, "apstāties") ir brīdis, kad Saules deklinācija ir vislielākā. Tautā tos sauc arī par saulstāvjiem, jo dažas dienas Saule pusdienlaikā paceļas gandrīz vienā augstumā. Vārds saulgrieži latviešu folklorā nav sastopams: tas parādījās 19. gadsimta otrās puses zinātniskajā literatūrā, iespējams, pēc vācu Sonnenwende parauga, un to popularizēja Rainis, 1909. gadā nosaucot lugu "Zelta zirgs" par saulgriežu pasaku.

Vēsture

Latviešu gadskārtā vasaras saulgriežu svinības saplūda ar Jāņu dienu 24. jūnijā, kas ar laiku kļuva par galvenajiem vasaras svētkiem. Atsevišķa saulgriežu svinēšana astronomiskajā datumā atdzima 21. gadsimta sākumā, galvenokārt dievturu un folkloras kopu vidū. Astronomiskais brīdis katru gadu mainās, jo kalendāra gads nesakrīt precīzi ar Saules gadu.

Tradīcijas un svinēšana

Saulgriežu naktī daudzi dodas uz pilskalniem, jūrmalu vai ezeru krastiem, lai sagaidītu saullēktu, kurina ugunskurus un dzied. Folkloras kopas rīko saulgriežu svinības ar dziesmām un rotaļām. Rīgā saulgriežos diena ilgst gandrīz 18 stundas, bet naktis ir gaišas, jo krēsla nepaliek pilnīgi tumša. Daudzi saulgriežos jau plūc jāņuzāles un gatavojas Līgo svētkiem.

Kad šī diena ir

Vasaras saulgrieži ir brīdis, kad Saule ir vistālāk uz ziemeļiem. Latvijas laikā (UTC+3 vasarā) 2026. gadā tas ir 21. jūnijā plkst. 11.24, 2027. gadā 21. jūnijā plkst. 17.10, bet 2028. gadā jau 20. jūnijā plkst. 23.01.

Saistītās dienas

Datumi pa gadiem

No bloga

Šī raksta fakti vēl tiek rūpīgi pārbaudīti, tāpēc atsevišķas detaļas var nebūt pilnīgi precīzas.

Kalendārs vienmēr kabatā

Atvērt lietotnē