Līgo un Jāņi 2027: datumi, tradīcijas, dziesmas un Jāņu siers

Kad ir Līgo un Jāņi 2027. gadā? Līgo diena ir trešdien, 23. jūnijā, un Jāņu diena ceturtdien, 24. jūnijā. Abas ir svētku dienas, kurās nav jāstrādā. Astronomiskie vasaras saulgrieži 2027. gadā iestāsies dažas dienas agrāk, 21. jūnijā plkst. 17.11 pēc Latvijas laika. Jāņi ir latviešu tradīcijām bagātākie gadskārtas svētki, kuros pin vainagus, dzied līgotnes, ēd Jāņu sieru un īsāko nakti pavada nomodā pie uguns.

Kas ir Līgo un Jāņi?

Jāņi ir latviešu gadskārtas svētki, ko svin vasaras saulgriežu laikā, kad nakts ir visīsākā un diena visgarākā. Dienu pirms Jāņiem sauc par Zāļu dienu, tās vakaru par Jāņu vakaru, sekojošo nakti par Jāņu nakti, bet nākamā diena ir paši Jāņi (Vikipēdija). Mūsdienās galvenās svinības notiek Zāļu dienā un Jāņu naktī, bet Jāņu dienu daudzi atstāj atpūtai.

Nosaukums "Jāņi" cēlies no Jāņa Kristītāja vārda, kura dzimšanas dienu baznīca svin 24. jūnijā. Vārdu "Līgosvētki" savā 1903. gada Jāņu dziesmu krājumā lietoja folklorists Emilis Melngailis, lai gan latviešu presē tas bija sastopams jau agrāk. Daļa svinētāju ar šo vārdu joprojām apzīmē visu svētku laiku, bet biežāk dzirdams nosaukums Jāņi (Vikipēdija).

Jāņi ir iekļauti Latvijas kultūras kanonā tautas tradīciju sadaļā. Kanona tekstā Māra Mellēna raksta, ka no visām gadskārtu svinībām tieši Jāņi ir vispilnīgāk saglabājies tradīciju un ieražu kopums. Tas aptver svētku gaidīšanu, gatavošanos, pašas svinības un atsvētes norises. Latviešu zemkopja kalendārā Jāņi iezīmē apsējības un siena pļaujas sākumu.

Kad ir Jāņi? Datumi no 2027. līdz 2031. gadam

Līgo diena vienmēr ir 23. jūnijā, bet Jāņu diena 24. jūnijā. Abas ir svētku dienas pēc likuma "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām", kur Jāņu diena nosaukta arī par vasaras saulgriežiem. Saulgriežu astronomiskais brīdis toties katru gadu mainās, un nākamajos gados tas iestāsies 20. vai 21. jūnijā.

Saulgriežu laiki ņemti no ASV Jūras observatorijas datiem un pārrēķināti Latvijas vasaras laikā (UTC+3). Ja Līgo vai Jāņu diena iekrīt sestdienā vai svētdienā, brīvdiena netiek pārcelta, jo likums pārcelšanu paredz tikai 4. maijam, 18. novembrim un Dziesmu un deju svētku noslēguma dienai. Tāpēc 2029. gadā gan Līgo diena, gan Jāņu diena sakritīs ar nedēļas nogali.

Rīgā 2027. gada 23. jūnijā saule riet plkst. 22.22 un nākamajā rītā lec plkst. 4.30. Pilsoniskā krēsla beidzas tikai plkst. 23.30, bet rīta krēsla sākas jau plkst. 3.22, tāpēc starp vakara un rīta krēslu paliek mazāk nekā četras stundas (ASV Jūras observatorija).

Vēsture: no Rusova hronikas līdz 1990. gada likumam

Jāņu paražas ir ļoti senas, un tās ataino daudzas tautasdziesmas. Rakstītos avotos svinības parādās viduslaikos. Hronists Baltazars Rusovs 1584. gadā rakstīja, ka pie jāņugunīm "pa visu lielo zemi ar lielu prieku danco, dzied un lēkā". Rīgā no 1396. gada darbojās alus un vīna nesēju Jāņa ģilde ar savu altāri Jēkaba baznīcā. Vēsturnieks Leonīds Arbuzovs ar tās ietekmi skaidroja dažas paražas, piemēram, alus nozīmi svētkos un darvas mucas dedzināšanu staba galā (Vikipēdija).

18. gadsimtā Rīgā Daugavmalā notika Zāļu tirgus. 1832. gadā avīze "Tas Latviešu Ļaužu Draugs" aprakstīja, kā zemnieki atnes puķes, kroņus un zāles, bet pilsētnieki tās pērk bērniem, mīļajiem un pret slimībām. Pēc 1918. gada Zāļu dienas svinēšana kļuva par tautas svētkiem (Vikipēdija).

Padomju gados attieksme mainījās vairākas reizes. 1961. gadā pēc Arvīda Pelšes norādījuma oficiālās svinības tika apturētas, no pavārgrāmatām izņēma Jāņu siera receptes un jāņtārpiņus lika saukt par spīdekļiem. Pēc dažiem gadiem liegumus atcēla, un 1965. gada Dziesmu svētkos atkal skanēja Melngaiļa "Jāņuvakars". 1990. gada 3. oktobrī pieņemtais likums Jāņus atkal noteica par valsts svētkiem (Vikipēdija).

Gatavošanās: zāles, meijas un vainagi

Jāņus gaida ilgi. Kultūras kanons min pavasara lauku darbu nobeigšanu, dārza ravēšanu, mājas sakopšanu un dziesmu mācīšanos, kā arī siera siešanu, alus brūvēšanu un pīrāgu cepšanu (kultūras kanons). Pašā priekšvakarā pušķo sētu, vārtus un istabas ar meijām, tas ir, jauniem bērziņiem, kā arī ar ozolu un pīlādžu zariem. Pēc svētkiem no bērza zariem sien pirts slotas.

Zāļu dienā plūc jāņuzāles. Par tām uzskata gandrīz visus lakstaugus, bet īpaši madaras, ņerbules, dedestiņas un āboliņu, savukārt ar apses un alkšņa zariem pēc tradīcijas māju nepušķoja, jo tos uzskatīja par ļaunuma kokiem. Jāņos plūktās zāles izžāvēja un vēlāk deva govīm vai plaucēja tēju slimiem cilvēkiem un lopiem (Vikipēdija).

Vainags ir galvenā Jāņu rota. Sievietes pin vainagus no ziediem un zālēm, bet vīrieši no ozola lapām. Kultūras kanona angļu versijā uzsvērts, ka ziedu vainagu Jāņos drīkst valkāt visas sievietes, gan precētas, gan neprecētas (Latvian Culture Canon). Pēc ticējuma no trejdeviņām puķēm un zālēm pīts vainags pasargā no nelaimēm un slimībām, bet vainaga aplis tāpat kā siers un uguns simbolizē sauli (Vikipēdija).

Jāņuguns un nakts nomodā

Pēc tradīcijas Jāņu naktī neguļ. Uguni kurina no saulrieta līdz saullēktam, jo tas saistās ar ticējumu par gaismas pārnešanu uz nākamo saules gadu (Vikipēdija). Ugunij jādeg apkārtnes augstākajā vietā, un to apspīdētie lauki un cilvēki iegūst spēku un auglību.

Jāņugunij ir vairāki veidi. Kultūras kanons min ugunskuru, pundeli jeb kārts galā paceltu uguni un ar salmiem apvītu, darvā mērcētu ratu riteni, ko pusnaktī laiž lejā no apkārtnes augstākā kalna. Vēl ir no salmiem darinātas lampas vai lāpas. Ļaužu priekšstatos jāņugunis šķīsta, veicina veselību un auglību un aizbaida ļaunumu. Ugunskurā sadedzina pērnos vainagus.

Kad uguns kļūst mazāka, drosmīgākie lec tai pāri pa vienam vai pāros, lai sevi attīrītu. Jaunais saules gads jāsagaida tīram, tāpēc pēc pusnakts mazgājas rasā, ezerā vai upē. Naktī meklē arī papardes ziedu, jo pēc ticējuma tas, kurš to atrod, iegūst bagātību un laimi un var izzināt pagātnes un nākotnes noslēpumus (Vikipēdija). Nakts noslēdzas ar saullēkta sagaidīšanu, un 2027. gadā Rīgā saule lēks plkst. 4.30.

Līgo dziesmas

Jāņos dzied, un tradicionālais Jāņu dziesmu veids ir līgotnes jeb līgo dziesmas ar piedziedājumu "līgo, līgo". Latgaliski piedziedājums skan "leigū" vai "rūto". Kultūras kanons min vairākus tūkstošus dziesmu, kas apdzied Sauli, Dieva dēlu Jāni, Jāņa tēvu, Jāņa māti un jāņabērnus. Jāņa tēvs un Jāņa māte ir mājas saimnieki, bet jāņabērni ir visi viesi.

Folkloras un valodas pētnieks Austris Grasis piedziedājumu "līgo" saista ar darbības vārdu "līgot" ar nozīmi "iet šūpodamies, šūpoties" (kultūras kanons). Līgošana bija saistīta ar auglību: zemkopim bija svarīgi, lai druvas un pļavas vējā līgotos. Līgojamais laiks sākās divas nedēļas pirms Jāņiem, sasniedza augstāko punktu Jāņu priekšvakarā un ilga līdz Pētera jeb Māras dienai. Apdziedāšanu sauca par aplīgošanu: līgotāji gāja no mājas uz māju, kalpi aplīgoja saimniekus, meitas puišus un puiši meitas (Vikipēdija).

Pirmā pierakstītā līgotne ir no 1777. gada, stāsta tradīciju kopas "Budēļi" vadītāja Liena Vija Teterovska, un "Budēļi" to dzied kā pusnakts dziesmu. Kam interesē vairāk, tam viņa iesaka 1894. gadā izdoto līgodziesmu grāmatu, ko sakārtoja Jurjānu Andrejs (LSM). Ja dziesmu vārdi nav atmiņā, Teterovska iesaka paņemt jebkuru zināmu melodiju un dziedāt par visu, ko redz, pievienojot "līgo".

Jāņu siers un alus

Tradicionālais Jāņu cienasts ir siers un alus (kultūras kanons). Pēc ticējuma Jāņa dienā dzēra alu un ēda sieru, lai nākamajā vasarā labi augtu mieži un govis dotu vairāk piena. Ar sieru un alu cienāja arī aplīgotājus no kaimiņu mājām (Vikipēdija).

2015. gada novembrī Zemkopības ministrija paziņoja, ka Eiropas Komisija "Jāņu sieru" iekļāvusi ES Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā (Zemkopības ministrija, LV portāls). Pēc reģistrētās metodes tas ir nenogatavināts skābpiena siers. Pienu un biezpienu karsē, lai atdalītu sūkalas, tad pievieno sviestu vai saldo krējumu, olas, sāli un ķimenes un masu karsē, intensīvi maisot, līdz tā kļūst viendabīga. Ar nosaukumu "Jāņu siers" 2023. gadā drīkstēja tirgot sešu ražotāju sieru, un siers gandrīz netiek eksportēts (LSM).

Kultūras kanona angļu versija Jāņu sieru apraksta kā apaļu sieru ar ķimenēm. Galdā ir arī speķa pīrāgi un citi cepti gardumi, ko gatavo Jāņa māte, bet alu brūvē Jāņa tēvs (Latvian Culture Canon).

Brīvdienas un plānošana 2027. gadā

2027. gadā Jāņi ir nedēļas vidū. Līgo diena ir trešdiena, Jāņu diena ceturtdiena, un piektdiena, 25. jūnijs, ir parasta darbdiena, jo valdība darba dienas 2027. gadā nepārceļ. Otrdiena, 22. jūnijs, ir par stundu īsāka, jo Darba likuma 135. pants saīsina darba dienu pirms svētku dienas.

Ar vienu atvaļinājuma dienu 25. jūnijā iznāk piecas brīvas dienas no trešdienas līdz svētdienai. Ja ņem brīvu arī 21. un 22. jūniju, brīvs ir viss laiks no sestdienas, 19. jūnija, līdz svētdienai, 27. jūnijam. Visas 2027. gada brīvdienas un tilta dienas apkopotas rakstā par svētku dienām 2027. gadā.

Jāņos svin arī vārda dienu. 23. jūnijā vārda diena ir Līgai, bet 24. jūnijā Jānim, tāpēc Jāņu diena ir arī visu Jāņu vārda diena. Šodienas vārdus vari atrast lapā vārda dienas šodien, bet par to, kā veidojas vārda dienu kalendārs, lasi rakstā par vārda dienām.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kad ir Jāņi 2027. gadā? Līgo diena ir trešdien, 23. jūnijā, un Jāņu diena ceturtdien, 24. jūnijā. Abas ir svētku dienas, kurās nav jāstrādā.

Vai 25. jūnijs 2027. gadā ir brīvdiena? Nē. Labklājības ministrija paziņojusi, ka 2027. gadā darba dienas netiek pārceltas, tāpēc 25. jūnijs ir parasta piektdiena, ja vien darba devējs nenolemj citādi.

Kāda ir atšķirība starp Līgo un Jāņiem? Līgo diena jeb Zāļu diena ir 23. jūnijs, kad plūc zāles, pin vainagus un vakarā iekur uguni. Jāņu diena ir 24. jūnijs, kad pēc nakts nomodā lielākoties atpūšas.

Kad ir vasaras saulgrieži 2027. gadā? 21. jūnijā plkst. 17.11 pēc Latvijas laika. Saulgrieži iestājas dažas dienas pirms Jāņiem, bet likumā Jāņu diena nosaukta arī par vasaras saulgriežiem.

Kas ir Jāņu siers? Nenogatavināts skābpiena siers ar ķimenēm, ko gatavo no piena, biezpiena, olām, sviesta vai krējuma un sāls. Kopš 2015. gada tas ir ES Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā.

Galvenās atziņas

• Jāņi 2027. gadā ir nedēļas vidū. Līgo diena ir trešdiena, Jāņu diena ceturtdiena, un piektdiena ir darbdiena.
• Saulgrieži un Jāņi nesakrīt. Astronomiskie saulgrieži 2027. gadā ir 21. jūnijā, bet Jāņus svin 23. un 24. jūnijā.
• Uguns deg līdz saullēktam. Jāņuguns nes gaismu nākamajā saules gadā, tāpēc Jāņu naktī neguļ.
• Līgotņu ir tūkstošiem. Pirmā pierakstītā ir no 1777. gada, bet līdzi dziedāt var arī ar jebkuru melodiju un piedziedājumu "līgo".
• Jāņu siers ir aizsargāts. Kopš 2015. gada tas ir reģistrēts kā ES garantēta tradicionālā īpatnība, un 2023. gadā ar šo nosaukumu to drīkstēja tirgot seši ražotāji.

Līgo dienu, Jāņus un visas citas svētku un vārda dienas vienuviet rāda lietotne Latviešu kalendārs, kas darbojas arī laukos bez interneta.