Ziemas saulgrieži
Ziemas saulgrieži ir gada īsākā diena un garākā nakts, pēc kuras dienas sāk augt. Latvijā tie iekrīt 21. vai 22. decembrī, un ar tiem saistīti Ziemassvētki.
Izcelsme un nosaukums
Ziemas saulgriežos Saule ziemeļu puslodē paceļas viszemāk un iestājas astronomiskā ziema. Latviešu tradicionālajā gadskārtā tas bija gada lūzuma punkts, kad svinēja Saules atdzimšanu. Ziemassvētku nosaukums un daudzas paražas, piemēram, bluķa vilkšana un sadedzināšana, ķekatās iešana un gaismas dedzināšana, ir saistītas ar šo laiku. Bluķa vilkšana atdarināja Saules ceļu, un bluķa sadedzināšana simbolizēja pagājušā gada nelaimju iznīcināšanu.
Vēsture
Kristietības ienākšanas laikā Kristus dzimšanas svētki 25. decembrī apvienojās ar senākajām saulgriežu svinībām, un latviešu valodā tos sauc par Ziemassvētkiem. Likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" Ziemassvētki ir aprakstīti arī kā ziemas saulgrieži. 20. gadsimta otrajā pusē un pēc Atmodas folkloras kustība atjaunoja saulgriežu paražas kā atsevišķas svinības.
Tradīcijas un svinēšana
Ap ziemas saulgriežiem folkloras kopas un ģimenes velk bluķi pa sētu un sadedzina to ugunskurā, iet ķekatās maskās, dzied saulgriežu dziesmas un ēd pelēkos zirņus, pupas un pīrāgus. Rīgā saulgriežu laikā diena ilgst nepilnas septiņas stundas, tāpēc sveces, ugunskuri un lāpas ir svētku centrā.
Kad šī diena ir
Ziemas saulgrieži ir brīdis, kad Saule ir vistālāk uz dienvidiem. Latvijas laikā (UTC+2) 2026. gadā tas ir 21. decembrī plkst. 22.50, bet 2027. gadā 22. decembrī plkst. 4.42, tāpēc datums var mainīties starp 21. un 22. decembri.
Datumi pa gadiem
| Datums | Nedēļas diena |
|---|---|
| 2025. gada 21. decembris | Svētdiena |
| 2026. gada 21. decembris | Pirmdiena |
| 2027. gada 22. decembris | Trešdiena |
| 2028. gada 21. decembris | Ceturtdiena |
| 2029. gada 21. decembris | Piektdiena |
Šī raksta fakti vēl tiek rūpīgi pārbaudīti, tāpēc atsevišķas detaļas var nebūt pilnīgi precīzas.