Pavasara ekvinokcija
Pavasara ekvinokcija jeb vienādība ir brīdis, kad diena un nakts ir gandrīz vienlīdz garas un sākas astronomiskais pavasaris. Iekrīt 20. vai 21. martā.
Izcelsme un nosaukums
Ekvinokcija (latīņu aequus, "vienāds", un nox, "nakts") jeb vienādības ir brīdis, kad Saules centrs šķērso debess ekvatoru. Tad diena un nakts visā pasaulē ir aptuveni vienādas, un ziemeļu puslodē iestājas astronomiskais pavasaris. Latviešu gadskārtā pavasara vienādība bija nozīmīgs gada punkts: tautā ar to saistīja Lielo dienu jeb Lieldienas, kad diena kļūst lielāka par nakti.
Vēsture
Pavasara ekvinokcija nosaka Lieldienu datumu: Nīkajas koncils 325. gadā noteica, ka Lieldienas svin pirmajā svētdienā pēc pirmā pilnmēness pavasara ekvinokcijā vai pēc tās. Dievturi, piemēram, Marģers Grīns, uzskatīja, ka senie latvieši Lieldienas svinēja tieši ekvinokcijas laikā. Šī teorija gan nav droši pierādīta.
Tradīcijas un svinēšana
Pavasara vienādības laikā folkloras kopas rīko Lielās dienas jeb pavasara saulgriežu svinības ar šūpošanos, olu krāsošanu un saules sagaidīšanu. Daudzi to uztver kā pavasara sākumu dabā: sāk sēt stādus, gaidīt gājputnus un pirmās pavasara puķes. Ekvinokcija nav likumā noteikta diena.
Kad šī diena ir
Pavasara ekvinokcija ir 20. vai 21. martā. Latvijas laikā (UTC+2) 2026. gadā tā ir 20. martā plkst. 16.45, 2027. gadā 20. martā plkst. 22.24, 2028. gadā 20. martā plkst. 4.17.
Saistītās dienas
Datumi pa gadiem
| Datums | Nedēļas diena |
|---|---|
| 2025. gada 20. marts | Ceturtdiena |
| 2026. gada 20. marts | Piektdiena |
| 2027. gada 20. marts | Sestdiena |
| 2028. gada 20. marts | Pirmdiena |
| 2029. gada 20. marts | Otrdiena |
Šī raksta fakti vēl tiek rūpīgi pārbaudīti, tāpēc atsevišķas detaļas var nebūt pilnīgi precīzas.