Līgo diena

Izcelsme un nosaukums

Tautā 23. jūniju sauc par Zāļu dienu, jo tad plūc jāņuzāles, bet tās vakaru par Jāņu vakaru. Nosaukums Līgo saistās ar līgotnēm, Jāņu dziesmām ar piedziedājumu "līgo", kuru izcelsme nav droši noskaidrota: to saista ar darbības vārdu līgoties, šūpoties. Vārdu savienojums Līgo svētki 19. gadsimtā parādās latviešu presē, un to izmantoja arī komponists Emilis Melngailis savā 1903. gada Jāņu dziesmu krājumā. Svētku saknes ir vasaras saulgriežu svinībās, kas ar laiku saplūda ar Jāņa Kristītāja dienu.

Vēsture

Jāņu nakts ugunis 1584. gadā aprakstījis hronists Baltazars Rusovs, bet Rīgā Zāļu tirgus Daugavmalā zināms jau 18. gadsimtā. Pēc 1918. gada Zāļu vakars kļuva par tautas svētkiem. Padomju varas gados 1961. gadā pēc Arvīda Pelšes norādījuma oficiālās svinības tika apturētas, no pavārgrāmatām izņēma Jāņu siera receptes, bet tradīcija ģimenēs saglabājās. 1990. gada 3. oktobrī likums "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" Jāņus atkal noteica par valsts svētkiem, un 23. jūnijs, Līgo diena, ir brīvdiena.

Tradīcijas un svinēšana

Līgo dienā sievietes pin ziedu vainagus, vīrieši ozollapu vainagus, māju un sētu izpušķo ar meijām un jāņuzālēm. Galdā ir ķimeņu Jāņu siers un alus, Rīgā Doma laukumā notiek Līgo tirgus. Vakarā iekur Jāņuguni, ko kurina līdz saullēktam, dzied līgotnes un apdziedas kaimiņus. Jaunieši naktī meklē papardes ziedu, lec pāri ugunskuram, un daudzi sagaida saullēktu un mazgājas rasā. Daudzi pilsētnieki uz Līgo dienu brauc uz laukiem, tāpēc ceļi ir noslogoti.

Kad šī diena ir

Līgo diena vienmēr ir 23. jūnijā, un tā ir svētku un brīvdiena. Tā nav saistīta ar astronomiskajiem vasaras saulgriežiem, kas iekrīt 20. vai 21. jūnijā. Ja 23. jūnijs iekrīt nedēļas nogalē, brīvdiena netiek pārcelta.

Saistītās dienas

• Jāņu diena
• Vasaras saulgrieži
• Jurģi