Pirmie Ziemassvētki

Izcelsme un nosaukums

Kristus dzimšanu 25. decembrī Romā svinēja jau 4. gadsimtā. Datums, iespējams, izvēlēts, skaitot deviņus mēnešus no 25. marta, Kunga pasludināšanas dienas, un tas sakrita ar ziemas saulgriežu laiku, kad sāk augt diena. Latviešu gadskārtā ziemas saulgrieži bija gada lūzums, un no tiem cēlušās daudzas Ziemassvētku paražas. Rīgā bieži piemin 1510. gada Melngalvju brālības aprakstu par rituālu ar svētku koku, ko pēc svētkiem nesa ap Rātslaukumu un sadedzināja, lai gan avotos nav skaidri teikts, ka tā bijusi egle.

Vēsture

Ziemassvētki ir svētku dienas kopš 1990. gada likuma "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" pieņemšanas. Padomju gados Ziemassvētki nebija oficiāla svētku diena un reliģiska svinēšana tika apspiesta, tāpēc daudzas ģimenes tos svinēja klusām mājās. Ar 2007. gada grozījumiem likumā Ziemassvētku brīvdienas ir 24., 25. un 26. decembris. Pareizticīgie un vecticībnieki pēc Jūlija kalendāra Ziemassvētkus svin 7. janvārī, un likums ļauj šīm konfesijām tos svinēt savās dienās.

Tradīcijas un svinēšana

Pirmajos Ziemassvētkos baznīcās notiek svētku dievkalpojumi, daudzi apmeklē Doma vai Sv. Pētera baznīcas koncertus Rīgā. Ģimenes apciemo radus, turpinās svētku mielasts ar pīrāgiem, piparkūkām, cūkgaļu un kāpostiem. Rīgā Doma laukumā un Esplanādē darbojas Ziemassvētku tirdziņi, un pilsētu centros iedegtas svētku egles. Latviešu tradīcija pazīst arī ķekatās jeb budēļos iešanu maskās no mājas uz māju, ko mūsdienās kopj folkloras kopas.

Kad šī diena ir

Pirmie Ziemassvētki vienmēr ir 25. decembrī, un tā ir svētku un brīvdiena. Ja tie iekrīt sestdienā vai svētdienā, brīvdiena netiek pārcelta.

Saistītās dienas

• Ziemassvētku vakars
• Otrie Ziemassvētki
• 1. Adventa svētdiena
• Ziemas saulgrieži
• Vecgada diena