1. Adventa svētdiena

Izcelsme un nosaukums

Vārds advente cēlies no latīņu adventus, "atnākšana": tas ir laiks, kad gaida Kristus dzimšanas svētkus. Advente ir kristiešu liturģiskā gada sākums, un tās krāsa ir violeta vai zila, kas nozīmē gaidīšanu un pārdomas. Valodnieks Jānis Endzelīns ierosināja gaidīšanas laiku saukt par adventu, bet katru svētdienu par adventi, taču mūsdienās ieteicamā pamatforma ir advente. Adventes laiks tradicionāli bija kluss un pieticīgs.

Vēsture

Četru svētdienu adventes laiks Rietumu baznīcā nostiprinājās agrajos viduslaikos, un luteriskajā Livonijā to saglabāja arī pēc reformācijas. Adventes vainags ar četrām svecēm radās 19. gadsimtā un 20. gadsimtā kļuva par visvairāk izplatīto adventes simbolu arī Latvijā. Adventes svētdienas nav likumā noteiktas svētku dienas, bet baznīcās tās ir nozīmīgas, un padomju laikā tās saglabājās draudžu un ģimeņu dzīvē.

Tradīcijas un svinēšana

Uz 1. Adventi daudzās mājās pin vai pērk egļu zaru vainagu ar četrām svecēm un iededz pirmo. Bērniem dāvina adventes kalendārus ar 24 lodziņiem. Baznīcās notiek adventes dievkalpojumi un koncerti, Rīgā Doma laukumā un Esplanādē atver Ziemassvētku tirdziņus, pilsētās iededz svētku egles un gaismas. Daudzas ģimenes sāk cept piparkūkas un rakstīt Ziemassvētku apsveikumus.

Kad šī diena ir

1. Adventa svētdiena ir ceturtā svētdiena pirms Ziemassvētkiem jeb svētdiena laikā no 27. novembra līdz 3. decembrim: 2026. gadā 29. novembrī, 2027. gadā 28. novembrī. Tā nav brīvdiena.

Saistītās dienas

• 2. Adventa svētdiena
• 3. Adventa svētdiena
• 4. Adventa svētdiena
• Ziemassvētku vakars
• Pirmie Ziemassvētki