Ziemassvētku vakars

Izcelsme un nosaukums

Ziemassvētku vakars ir Kristus dzimšanas svētku priekšvakars: pēc Lūkas evaņģēlija Jēzus dzimis naktī, tāpēc baznīcās jau vakarā notiek svētvakara dievkalpojumi un pusnakts mise. Latviešu gadskārtā šis laiks sakrīt ar ziemas saulgriežiem, kad svinēja gaismas atgriešanos. Senākie rituāli, piemēram, bluķa vilkšana un ķekatās jeb budēļos iešana, latviešu tradīcijā saplūda ar kristīgajiem Ziemassvētkiem. Nosaukums Ziemassvētki tieši norāda uz ziemas svētkiem.

Vēsture

Ilgu laiku likums "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" paredzēja divas Ziemassvētku dienas. 2007. gada 24. maija grozījumi, kas stājās spēkā tā paša gada 26. jūnijā, Ziemassvētkiem noteica trīs dienas: 24., 25. un 26. decembri, tāpēc kopš tā laika arī Ziemassvētku vakars ir brīvdiena. Likums ļauj pareizticīgajiem, vecticībniekiem un citām konfesijām Ziemassvētkus svinēt savās noteiktajās dienās.

Tradīcijas un svinēšana

Ziemassvētku vakarā rotā eglīti, dedzina sveces un iet uz baznīcu, daudzās draudzēs svētvakara dievkalpojums notiek pievakarē. Svētku galdā tradicionāli liek pelēkos zirņus ar speķi, cūkgaļu ar kāpostiem, pīrāgus un piparkūkas, un ticējums iesaka ēst deviņus vai divpadsmit ēdienus, lai nākamais gads būtu bagāts. Dāvanas zem eglītes bērni saņem, noskaitot dzejoli vai nodziedot dziesmu. Folkloras kopas velk bluķi un sadedzina to, lai sadegtu gada nelaimes.

Kad šī diena ir

Ziemassvētku vakars vienmēr ir 24. decembrī, un tā ir svētku un brīvdiena. Ja tas iekrīt nedēļas nogalē, brīvdiena netiek pārcelta. Darbdienā pirms svētku dienas darba laiks ir par stundu īsāks.

Saistītās dienas

• Pirmie Ziemassvētki
• Otrie Ziemassvētki
• 4. Adventa svētdiena
• Ziemas saulgrieži
• Vecgada diena