Svētku diena

Vecgada diena

Vecgada diena 31. decembrī ir gada pēdējā diena un likumā noteikta brīvdiena. Vakarā sagaida Jauno gadu ar salūtu, laimes liešanu un svētku galdu.

Izcelsme un nosaukums

Vecgada diena jeb Vecgada vakars noslēdz kalendāra gadu, un pēc pusnakts sākas Jaungada diena. Kristīgajā kalendārā 31. decembris ir pāvesta Silvestra piemiņas diena. Latviešu tautas tradīcijā gadu mijas pareģošanas paražas daļēji pārņemtas no Ziemassvētku laika: ar laimes liešanu, ēdieniem un ticējumiem cilvēki centās noskaidrot un ietekmēt nākamā gada laimi, veselību un ražu.

Vēsture

31. decembris ir iekļauts likuma "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" 1. pantā kā Vecgada diena, tāpēc tā ir brīvdiena. Kopā ar trim Ziemassvētku dienām un Jaungada dienu gada nogalē ir piecas svētku dienas. Ja 31. decembris iekrīt nedēļas nogalē, papildu brīvdiena netiek piešķirta. Darbdienā pirms svētku dienas, piemēram, 30. decembrī, darba laiks ir par vienu stundu īsāks.

Tradīcijas un svinēšana

Vecgada vakarā ģimenes un draugi pulcējas pie svētku galda, kur bieži ir pelēkie zirņi, pīrāgi un šampanietis. Lej laimes: izkausētu alvu vai vasku lej ūdenī un pēc figūras zīlē nākamo gadu. Pirms pusnakts Valsts prezidents uzrunā tautu, pēc tam skan pulkstenis un Rīgā virs Daugavas tiek šauts salūts. Ticējumi iesaka līdz gada beigām atdot parādus un sakopt māju, lai jaunajā gadā netrūktu naudas un laimes.

Kad šī diena ir

Vecgada diena vienmēr ir 31. decembrī, un tā ir svētku un brīvdiena. Pēc pusnakts sākas Jaungada diena. Ja 31. decembris iekrīt sestdienā vai svētdienā, brīvdiena netiek pārcelta.

Saistītās dienas

Datumi pa gadiem

No bloga

Šī raksta fakti vēl tiek rūpīgi pārbaudīti, tāpēc atsevišķas detaļas var nebūt pilnīgi precīzas.

Kalendārs vienmēr kabatā

Atvērt lietotnē