Otrie Ziemassvētki

Izcelsme un nosaukums

Otrā Ziemassvētku diena kristīgajā kalendārā ir arī pirmā mocekļa, svētā Stefana, piemiņas diena. Latviešu tautas tradīcijā Ziemassvētkus svinēja vairākas dienas, apciemojot kaimiņus, ejot ķekatās un turpinot mielastu, jo ziemas saulgriežu laiks bija gada lielākais atpūtas brīdis pēc rudens darbiem. Nosaukums Otrie Ziemassvētki iegājies valodā tāpēc, ka 25. decembri tradicionāli sauc par Pirmajiem Ziemassvētkiem.

Vēsture

Otrie Ziemassvētki ir svētku diena kopš 1990. gada likuma "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām", kad Ziemassvētki atkal kļuva par oficiāliem svētkiem. Līdz 2007. gadam Ziemassvētku brīvdienas bija 25. un 26. decembris; 2007. gada grozījumi tām pievienoja Ziemassvētku vakaru 24. decembrī. Tādējādi Latvijā Ziemassvētku laikā ir trīs svētku dienas pēc kārtas, bet kopā ar Vecgada dienu un Jaungada dienu gada nogalē ir piecas likumā noteiktas brīvdienas.

Tradīcijas un svinēšana

26. decembrī ģimenes parasti dodas ciemos pie radiem, kurus nav apmeklējušas svētvakarā, ēd svētku galda atlikumus un dodas pastaigās vai slēpot, ja ir sniegs. Daudzviet baznīcās notiek dievkalpojumi un Ziemassvētku koncerti. Šī diena sāk arī laiku līdz Jaunajam gadam, ko daudzi izmanto atvaļinājumam, jo starp svētkiem darbdienu ir maz.

Kad šī diena ir

Otrie Ziemassvētki vienmēr ir 26. decembrī, un tā ir svētku un brīvdiena. Ja diena iekrīt sestdienā vai svētdienā, brīvdiena uz nākamo darbdienu netiek pārcelta.

Saistītās dienas

• Pirmie Ziemassvētki
• Ziemassvētku vakars
• Vecgada diena
• Jaungada diena