Jurģi

Izcelsme un nosaukums

Jurģi sakrīt ar kristīgās baznīcas svētā Jura dienu 23. aprīlī, un no Jura vārda cēlies arī svētku nosaukums. Latviešu tradīcijā svētki saistās ar senāko Ūsiņa dienu: Ūsiņš bija zirgu un gaismas dievība, un tautasdziesmās arī Juris tiek godāts kā zirgu aizbildnis. Pēc saules gada Jurģi iezīmēja aptuveni vidu starp pavasara vienādību un vasaras saulgriežiem. Pēc šīs dienas sākās pieguļas un ganu laiks.

Vēsture

Pēc dzimtbūšanas atcelšanas 19. gadsimta sākumā Jurģi kļuva par kalpu un rentnieku līgumu beigu termiņu. Šajā dienā kalpi ar visu iedzīvi pārcēlās pie jauna saimnieka, tāpēc izteiciens "iet Jurģos" valodā nozīmē pārcelties uz citu dzīvesvietu. Jurģi nav likumā noteikta svētku diena.

Tradīcijas un svinēšana

Ticējumi saka, ka, aizejot no vecās mājas, nedrīkst teikt ardievas, lai laime neatstātu, un no vecās vietas jāpaņem salmi vai akmeņi, ko izkaisīt jaunās mājas kūtī. Jurģu rītā mazgājās sniegā vai bērzu sulās, lai vasarā nenodegtu un nebūtu vasarraibumu. Pēc Jurģu laika pareģoja vasaru: ja Jurģos līst, būs slapja vasara. Mūsdienās Jurģus svin folkloras kopas un muzeji, bet vārds dzīvo izteicienā par pārcelšanos.

Kad šī diena ir

Jurģi vienmēr ir 23. aprīlī. Tā ir tradicionāla gadskārtas diena, nevis likumā noteikta svētku vai brīvdiena.

Saistītās dienas

• Lieldienas
• Līgo diena
• Pavasara ekvinokcija
• Miķeļdiena
• Mārtiņdiena