Miķeļdiena
Miķeļdiena 29. septembrī ir latviešu rudens ražas svētki, kas noslēdz gada auglīgo daļu un sāk veļu laiku. Miķeļos notiek gadatirgi un ražas svētki.
Izcelsme un nosaukums
Miķeļdienas nosaukums cēlies no erceņģeļa Miķeļa vārda, kura dienu baznīca svin 29. septembrī. Latviešu tradīcijā tā aizstāja senākās Apjumības jeb Appļāvības, kas notika ap rudens ekvinokciju, kad nopļāva pēdējo labību. Dainās Miķelis ir labs un bagāts vīrs, maizes tēvs, ko saista ar ražas ienākšanu. Dažādos novados svētkus sauca arī par Mīkaļiem, Sila Miķeli un Miega Miķeli.
Vēsture
Svarīgākais senais Miķeļu rituāls bija Jumja ķeršana: pēc ticējumiem labībā dzīvoja auglības dievība Jumis, un pēdējā labības kūlī atstāja daļu ražas, lai Jumis nākamajā gadā atgrieztos. Kristietības ietekmē ražas svētki pārvietojās uz Miķeļa dienu. Miķeļdiena nav likumā noteikta svētku diena, bet tā ir viena no pazīstamākajām latviešu rudens gadskārtām.
Tradīcijas un svinēšana
Miķeļos daudzviet notiek rudens gadatirgi, kur pārdod dārzeņus, medu, sieru un amatnieku darinājumus. Ražas svētkos rotā galdus ar rudens veltēm un cep jaunās ražas maizi. Ar Miķeļiem sākas veļu laiks, kas ilgst līdz Mārtiņiem, kad tradīcijā ieklusinās un piemin mirušos.
Kad šī diena ir
Miķeļdiena vienmēr ir 29. septembrī. Tā ir tradicionāla gadskārtas diena, nevis likumā noteikta svētku vai brīvdiena.
Saistītās dienas
Datumi pa gadiem
| Datums | Nedēļas diena |
|---|---|
| 2025. gada 29. septembris | Pirmdiena |
| 2026. gada 29. septembris | Otrdiena |
| 2027. gada 29. septembris | Trešdiena |
| 2028. gada 29. septembris | Piektdiena |
| 2029. gada 29. septembris | Sestdiena |
Šī raksta fakti vēl tiek rūpīgi pārbaudīti, tāpēc atsevišķas detaļas var nebūt pilnīgi precīzas.