Lieldienas

Izcelsme un nosaukums

Kristieši Lieldienās svin Jēzus Kristus augšāmcelšanos trešajā dienā pēc krustā sišanas, un svētki vēsturiski saistīti ar ebreju Pesahu. Latviešu nosaukums Lieldienas parasti tiek skaidrots kā "lielās dienas": laiks, kad diena kļuvusi garāka par nakti, taču šis skaidrojums nav droši pierādīts. Latviešu tradicionālajā kultūrā svētki saistīti ar pavasara ekvinokciju un Mēness kalendāru, un daudzas paražas, piemēram, olu krāsošana un šūpošanās, ir senākas par kristietību.

Vēsture

Lieldienu datuma aprēķina principu pieņēma Nīkajas koncils 325. gadā. Latvijā likums "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" Lieldienas iekļauj svētku dienās kopā ar Lielo Piektdienu un Otrajām Lieldienām. Padomju gados Lieldienas nebija oficiāli svētki, taču olu krāsošana un šūpošanās ģimenēs saglabājās. Likums nosaka, ka pareizticīgie un vecticībnieki Lieldienas svin pēc sava kalendāra.

Tradīcijas un svinēšana

Olas krāso sīpolu mizās, ar dzīparu, ziediem vai lapiņām veidojot rakstus, un tad sitas ar olām: kuram ola paliek vesela, tas uzvar. Pirms svētkiem sētā uzsien šūpoles, jo ticējums saka, ka, kurš Lieldienās šūpojas, to vasarā nekodīs odi. Lieldienu rītā agri ceļas, lai sagaidītu saullēktu, un ar olām apdāvina šūpotājus un ciemiņus. Baznīcās notiek Augšāmcelšanās dievkalpojumi, bieži jau rītausmā.

Kad šī diena ir

Lieldienas ir pirmā svētdiena pēc pirmā pilnmēness pavasara ekvinokcijā vai pēc tās, tāpēc tās iekrīt laikā no 22. marta līdz 25. aprīlim. 2026. gadā Lieldienas ir 5. aprīlī, 2027. gadā 28. martā, 2028. gadā 16. aprīlī.

Saistītās dienas

• Lielā Piektdiena
• Otrās Lieldienas
• Pūpolsvētdiena
• Pavasara ekvinokcija
• Vasarsvētki