Rudens ekvinokcija

Izcelsme un nosaukums

Rudens ekvinokcijā Saules centrs šķērso debess ekvatoru, virzoties uz dienvidiem, un ziemeļu puslodē sākas astronomiskais rudens. Pēc tās naktis kļūst garākas par dienām. Latviešu gadskārtā šajā laikā svinēja Apjumības jeb Appļāvības, ražas novākšanas noslēguma svētkus, kurus vēlāk aizstāja Miķeļdiena 29. septembrī. Ar rudens vienādību sākās arī veļu laiks, kad pieminēja mirušo dvēseles.

Vēsture

Apjumību paražas, piemēram, Jumja ķeršana pēdējā labības kūlī, ir dokumentētas latviešu folklorā, un tās saistītas ar ticējumiem par ražas un auglības nodrošināšanu nākamajam gadam. Kristietības ietekmē rudens svētku galvenā diena pārvietojās uz erceņģeļa Miķeļa dienu. Rudens ekvinokcija nav likumā noteikta diena, taču tai tuvu ir Baltu vienības diena 22. septembrī.

Tradīcijas un svinēšana

Rudens vienādības laikā folkloras kopas rīko Apjumību svinības ar ražas galdu, maizes cepšanu un dziesmām. Daudzviet notiek rudens gadatirgi un ražas svētki, un daudzi pagrabos un plauktos krāj ievārījumus un dārzeņus ziemai. Folkloras tradīcijā sāk veļu laiku, kad ieklusinās un piemin aizgājušos.

Kad šī diena ir

Rudens ekvinokcija ir 22. vai 23. septembrī. Latvijas laikā (UTC+3) 2025. gadā tā bija 22. septembrī plkst. 21.19, 2026. gadā 23. septembrī plkst. 3.05, 2027. gadā 23. septembrī plkst. 9.01.

Saistītās dienas

• Miķeļdiena
• Baltu vienības diena
• Pavasara ekvinokcija
• Mārtiņdiena