Pūpolsvētdiena

Izcelsme un nosaukums

Pūpolu jeb palmu svētdienā kristieši piemin Jēzus iejāšanu Jeruzalemē uz ēzeļa, kad ļaudis viņam priekšā kaisīja palmu zarus (Mateja 21. nodaļa, Marka 11. nodaļa). Ar šo dienu sākas Klusā nedēļa. Ziemeļu zemēs, kur palmu nav, to vietā izmanto vītolu pūpolus, kas pavasarī zied pirmie, tāpēc latviešu valodā svētki saucas Pūpolsvētdiena. Pūpoli tautas ticējumos simbolizē dzīvības spēku un auglību.

Vēsture

Pūpolsvētdiena ir sena baznīcas kalendāra diena, ko Latvijā svin katoļi, luterāņi un pareizticīgie. Katoļu baznīcā šajā dienā notiek procesijas un pūpolu vai zaru iesvētīšana, un iesvētītie zari tiek glabāti mājās kā aizsardzība pret nelaimēm. Pūpolsvētdiena nav iekļauta likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" un nav brīvdiena, taču kā Lieldienu laika sākums tā ir labi zināma.

Tradīcijas un svinēšana

Pūpolsvētdienas rītā ģimenes locekļi cits citu viegli per ar pūpolu zariem, sakot "Slimība ārā, veselība iekšā!". Ticējums saka, ka tas, kurš pirmais piecēlies un nopēris pārējos, būs veselīgs un možs visu gadu. Pūpolu zarus ieliek vāzē ar ūdeni, un tie istabā drīz izplaukst. Baznīcās iesvētī pūpolus, ko pēc tam glabā mājās līdz nākamajam gadam.

Kad šī diena ir

Pūpolsvētdiena ir svētdiena tieši nedēļu pirms Lieldienām, tātad laikā no 15. marta līdz 18. aprīlim: 2026. gadā 29. martā, 2027. gadā 21. martā. Tā nav brīvdiena.

Saistītās dienas

• Lieldienas
• Lielā Piektdiena
• Otrās Lieldienas
• Pavasara ekvinokcija