Vārda dienas Latvijā: kas veido kalendāru un kā tās svin

Kas nosaka vārda dienas Latvijā un kāpēc dažiem vārdiem tās nav? Vārda dienu kalendāru uztur Valsts valodas centra Kalendārvārdu ekspertu komisija. Tradicionālajā sarakstā ir 1032 vārdi, bet paplašinātajā sarakstā ir vēl vairāk nekā 4600 retāku vārdu. Ja vārda nav nevienā no tiem, vārda dienu var svinēt 22. maijā. Zemāk skaidrots, kā saraksts top, kā Latvijā svin vārda dienu un kur ātri uzzināt, kam vārda diena ir šodien.

Kas ir vārda diena?

Vārda diena ir kalendārā noteikts datums, kas piesaistīts konkrētam personvārdam. Ja 24. jūnija lapā ierakstīts Jānis, tā ir visu Jāņu vārda diena. Paraža sākās ar agrīno kristiešu tradīciju katru dienu pieminēt kādu svēto, un vēlāk svēto kalendārus papildināja ar vietējiem vārdiem (Vikipēdija).

Likums vārda dienu nekur neprasa, un tā nav brīvdiena. LV portāls 2025. gadā to pateica tieši: vārda dienu svinēšana ir paraža, nevis pienākums. Tomēr šī paraža ir ļoti dzīva. Tas pats portāls jau 2014. gadā latviešus nosauca par vieniem no aizrautīgākajiem vārda dienu svinētājiem.

Personvārdi latviešu kalendāros parādījās 18. gadsimta otrajā pusē. Rubenes mācītājs Harders no 1781. līdz 1790. gadam izdeva Vidzemes kalendāru, kurā bija ap 70 latviskas cilmes vārdu, piemēram, Mīliņš, Laimīts un Skaidrīte. Stenders 1789. gadā savā vārdnīcā "Lettisches Lexikon" minēja vairāk nekā 100 latviešu personvārdu (jauns.lv). Viens no Hardera kalendāra vārdiem, Skaidrīte, ir arī mūsdienu tradicionālajā sarakstā: tās vārda diena ir 28. februārī.

Vienota saraksta ilgi nebija. Katrs izdevējs vārdus pa datumiem sadalīja pēc saviem ieskatiem, tāpēc vienu vārdu gadā varēja nosvinēt pat vairākas reizes. Okupācijas gados vārdus no kalendāriem izņēma, astoņdesmitajos gados tie atgriezās, un deviņdesmitajos izveidojās kalendārs, kādu to pazīstam šodien (LV portāls).

Kas nosaka vārda dienu kalendāru?

Par vārda iekļaušanu lemj Valsts valodas centra Kalendārvārdu ekspertu komisija. Pēc 2025. gada nolikuma tajā ir desmit cilvēki: priekšsēdētājs, viņa vietnieks un astoņi locekļi. Viņus deleģē Valsts valodas centrs, LU Latviešu valodas institūts, Latviešu valodas aģentūra, Tieslietu ministrija un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Komisija sanāk ne retāk kā reizi trijos gados, un tās lēmumus publicē centra tīmekļvietnē un "Latvijas Vēstnesī".

Jaunu vārdu var ierosināt jebkurš iedzīvotājs. Valsts valodas centram jāiesniedz rakstisks lūgums, kurā norādīts arī pamatojums (LV portāls, 2024). Komisija vērtē vārdu pēc vairākiem kritērijiem:

• cilme: priekšroka ir baltu cilmes vārdiem, latviešu kultūrā pazīstamiem senģermāņu vārdiem un klasisko valodu vārdiem;
• nozīme un skanējums: vārdam nevajadzētu būt negatīvai vai pārprotamai nozīmei, un tam jābūt viegli izrunājamam;
• stabilitāte un tradīcija: vārds konkrētajā formā lietots ilgi un iesakņojies latviešu kultūrā;
• nesēju skaits: tas ir tikai papildu kritērijs, optimāli vismaz 20 cilvēku.

Komisija neiekļauj formas variantus, ja sarakstā jau ir latviskajai tradīcijai atbilstošāks vārds. Tāpēc Pāvels nav tradicionālajā sarakstā, jo tajā ir Pāvils, un Martins nav tajā, jo ir Mārtiņš (LV portāls, 2024).

Jauni vārdi sarakstā nonāk reti un pakāpeniski. 2014. gadā komisija pievienoja astoņus vārdus, starp tiem Egli (24. janvārī), Liepu (16. jūlijā) un Brīvi (18. novembrī). Toreiz Valsts valodas centrs saņēma vidēji vienu lūgumu katrā darba dienā (LV portāls). 2025. gada pavasarī komisija atkal izvērtēja iesniegumus: centra direktore 8. aprīlī uzdeva tai to izdarīt līdz 15. maijam (VVC rīkojums).

Tradicionālais un paplašinātais saraksts

Valsts valodas centrs publicē divus sarakstus Latvijas Atvērto datu portālā. Pēdējās izmaiņas tajos datētas ar 2025. gada 16. maiju, un skaitļus tabulā esam saskaitījuši paši no šiem datiem, neskaitot latgaliskās vārdu formas.

Ar "parasto kalendāru" saprot tradicionālo sarakstu (LV portāls, 2025). Šo sarakstu rāda arī mūsu vārda dienu meklētājs. Ja vārds atrodams tikai paplašinātajā sarakstā, parastajā kalendārā tas nav redzams. Tieši par to 2024. gadā LV portālam jautāja kāds vecāks, kura bērna vārds bija paplašinātajā sarakstā, bet kalendārā neparādījās (LV portāls).

Lielākajā daļā dienu ir divi vai trīs vārdi. Mūsu aprēķinā tradicionālajā sarakstā 149 dienām ir trīs vārdi, 130 dienām divi, 53 dienām četri, bet 13 dienām tikai viens vārds. Visvairāk vārdu, pieci, ir 20 dienās, piemēram, 22. februārī: Ārija, Rigonda, Adrians, Adriāna un Adrija.

22. maijs: diena vārdiem, kuru nav kalendārā

Kam vārda nav kalendārā, tas var svinēt 22. maijā. Tā ir visu neparasto un kalendāros neierakstīto vārdu diena. Valsts valodas centra sarakstā šim datumam ierakstīta arī Emīlija, tāpēc 22. maijā svin divas grupas: Emīlijas un visi, kuru vārds kalendārā nav atrodams. 2027. gadā 22. maijs ir sestdiena.

Izvēle ir brīva. LV portāls 2025. gadā skaidroja, ka vārda dienu var svinēt vai nu datumā, kas norādīts paplašinātajā sarakstā, vai 22. maijā (LV portāls). Vēl viens ceļš ir kāds no kristīgās baznīcas kalendāriem. Daudziem katoļticīgajiem ir divi vārdi, no kuriem otrs ņemts no baznīcas kalendāra, bet pareizticīgie svin eņģeļa dienu, tas ir, svētā piemiņas dienu, kura vārds cilvēkam dots (LV portāls).

Kā Latvijā svin vārda dienu

Vārda dienai ir viens nerakstīts likums, kas to atšķir no dzimšanas dienas. Uz dzimšanas dienu jāsaņem ielūgums, bet vārda dienā ciemos drīkst ierasties arī neaicināts (LV portāls). Vārda dienas gaviļniekam tātad der būt gatavam uzņemt arī negaidītus viesus.

Svinības darbavietās arī nav jauna lieta. Padomju vara no 1950. līdz 1953. gadam vērsās pret vārda dienām kā pret buržuāzisku paradumu. Laikraksts "Cīņa" 1952. gada 10. februārī publicēja rakstu, kurā sūdzējās, ka darbavietās vāc naudu dāvanām un dzīrēm un apspriež, ko dāvināt (jauns.lv). Kampaņa apsīka pēc Staļina nāves 1953. gadā.

Dažas vārda dienas sakrīt ar seniem gadskārtu svētkiem, ko Latvijā atzīmē joprojām (Vikipēdija). 24. jūnijā līdz ar Jāņu dienu vārda dienu svin Jāņi, 23. aprīlī Jurģi, 29. septembrī Miķeļi, bet 10. novembrī Mārtiņi. Kā svin Līgo vakaru un Jāņu dienu, lasi rakstā par Līgo un Jāņiem.

Kā apsveikt vārda dienā

Kolēģim vai paziņam pietiek ar īsu "Daudz laimes vārda dienā!". Tuvākam cilvēkam var pievienot personīgu vēlējumu:

• "Sveicu vārda dienā, lai tev gads ir tikpat gaišs kā tavs vārds."
• "Daudz laimes vārda dienā, Līga, lai Jāņi tev šogad ir īpaši skaisti." (Līgas vārda diena ir 23. jūnijā, Līgo dienā.)
• "Sveicu visu neparasto vārdu dienā, lai tev netrūkst draugu, kas par tevi atceras."

Ja vārds ir paplašinātajā sarakstā, tam ir savs datums, kas parastajā kalendārā nav redzams. Pirms sūtīt apsveikumu 22. maijā, ir vērts pārbaudīt, vai vārds nav ierakstīts kādā citā dienā.

Kā uzzināt, kam šodien ir vārda diena

Ātrākais ceļš ir lapa vārda dienas šodien. Tā katru dienu rāda šodienas vārdus no tradicionālā saraksta un arī tuvākās vārda dienas. Ja jāatrod konkrēts datums, izmanto vārda dienu meklētāju: ieraksti vārdu, un tas parāda dienu. Katram vārdam ir sava lapa, piemēram, Jānis vai Emīlija.

Lai vārda dienas neaizmirstu, tās var pievienot savam kalendāram. Kalendāru plūsmas ļauj abonēt vārda dienas un svētku dienas Google, Apple vai Outlook kalendārā. Lietotnē Latviešu kalendārs vārda dienām var iestatīt ikgadējus atgādinājumus, un sākuma ekrāna logrīki tur dienas informāciju redzamu, neatverot lietotni.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kas nosaka vārda dienas Latvijā? Valsts valodas centra Kalendārvārdu ekspertu komisija. Tā sanāk ne retāk kā reizi trijos gados, izvērtē iedzīvotāju iesniegumus un lemj par jaunu vārdu iekļaušanu tradicionālajā un paplašinātajā sarakstā.

Cik vārdu ir vārda dienu kalendārā? Tradicionālajā sarakstā ir 1032 vārdi. Paplašinātajā sarakstā kopā ir vairāk nekā 5600 vārdu, no kuriem vairāk nekā 4600 tradicionālajā sarakstā nav.

Kad svinēt vārda dienu, ja vārda nav kalendārā? 22. maijā, kas ir visu neparasto un kalendāros neierakstīto vārdu diena. Var izvēlēties arī datumu paplašinātajā sarakstā vai kādā baznīcas kalendārā.

Vai vārda diena ir brīvdiena? Nē. Vārda diena ir paraža, nevis likumā noteikta svētku diena, tāpēc darbs un skola notiek kā parasti.

Kā iekļaut vārdu kalendārā? Jāiesniedz rakstisks lūgums Valsts valodas centram ar pamatojumu. Komisija vērtē vārda cilmi, nozīmi, skanējumu un tradicionalitāti, bet nesēju skaits ir tikai papildu kritērijs.

Galvenās atziņas

• Kalendāru uztur valsts iestāde. Valsts valodas centra komisija, kurā ir desmit dažādu iestāžu pārstāvji, lemj par katru jaunu vārdu.
• Ir divi saraksti. Tradicionālajā ir 1032 vārdi, bet paplašinātajā ir vēl vairāk nekā 4600 retāku vārdu, kurus parastie kalendāri nerāda.
• 22. maijs ir visiem pārējiem. Tajā dienā vārda dienu svin tie, kuru vārda kalendārā nav, kā arī Emīlijas.
• Vārda dienā drīkst ierasties neaicināts. Tas ir nerakstīts likums, kas vārda dienu atšķir no dzimšanas dienas.
• Šodienas vārdi ir vienā klikšķī. Lapa vārda dienas šodien tos rāda katru dienu, bet lietotne atgādina par tuvinieku vārda dienām.