Vasarsvētki
Vasarsvētki ir kristiešu svētki 50. dienā pēc Lieldienām, kad piemin Svētā Gara nolaišanos. Svētdiena, kas iekrīt no 10. maija līdz 13. jūnijam.
Izcelsme un nosaukums
Vasarsvētki (grieķu Pentēkostē, "piecdesmitā diena") ir trešie nozīmīgākie svētki kristiešu gadā pēc Lieldienām un Ziemassvētkiem. Tajos piemin Svētā Gara nolaišanos pār apustuļiem Jeruzalemē piecdesmitajā dienā pēc augšāmcelšanās, ko uzskata par baznīcas dzimšanas dienu. Svētkiem ir saikne ar ebreju Šavuotu. Latviešu nosaukums Vasarsvētki norāda uz vasaras sākumu, un tautā tos sagaidīja, pušķojot mājas ar bērzu meijām.
Vēsture
Vasarsvētki likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" iekļauti 1. pantā kā svētku diena. Tā kā Vasarsvētki vienmēr iekrīt svētdienā, atsevišķa brīvdiena darbdienā tiem nerodas, un pirmdiena pēc Vasarsvētkiem Latvijā nav brīvdiena. Likums ļauj pareizticīgajiem un vecticībniekiem svinēt Vasarsvētkus savā kalendāra datumā.
Tradīcijas un svinēšana
Vasarsvētkos baznīcās notiek svētku dievkalpojumi, luterāņu draudzēs ap šo laiku bieži notiek konfirmācija. Mājas un baznīcas izrotā ar bērzu zariem, kas ir Vasarsvētku zīme latviešu tradīcijā. Ticējumi saka, ka Vasarsvētkos jāpabeidz sēja un jāizpušķo istabas ar meijām, lai vasara būtu auglīga. Daudzviet Vasarsvētku laikā sākas arī kapusvētku sezona.
Kad šī diena ir
Vasarsvētki ir 50. diena, skaitot no Lieldienām, tātad septītā svētdiena pēc Lieldienām. Tie iekrīt laikā no 10. maija līdz 13. jūnijam: 2026. gadā 24. maijā, 2027. gadā 16. maijā, 2028. gadā 4. jūnijā.
Saistītās dienas
Datumi pa gadiem
| Datums | Nedēļas diena |
|---|---|
| 2025. gada 8. jūnijs | Svētdiena |
| 2026. gada 24. maijs | Svētdiena |
| 2027. gada 16. maijs | Svētdiena |
| 2028. gada 4. jūnijs | Svētdiena |
| 2029. gada 20. maijs | Svētdiena |
Šī raksta fakti vēl tiek rūpīgi pārbaudīti, tāpēc atsevišķas detaļas var nebūt pilnīgi precīzas.