Mātes diena

Izcelsme un nosaukums

Mātes diena, sarunvalodā arī Māmiņdiena, ir svētki par godu mātēm. Mūsdienu Mātes dienas tradīcija maija otrajā svētdienā aizsākās 20. gadsimta sākumā, kad Anna Džārvisa 1908. gadā rīkoja dievkalpojumus savas mātes piemiņai, un drīz izplatījās daudzās zemēs. Atšķirībā no Starptautiskās sieviešu dienas 8. martā Mātes dienā sveic tieši mātes, kā arī vecmāmiņas, vīramātes un sievasmātes. Latviešu folklorā mātes tēls ir viens no centrālajiem: dainās māmiņa ir gādātāja, padomdevēja un mūža ceļa svētītāja.

Vēsture

Likums "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" Mātes dienu maija otrajā svētdienā ietver 1. panta svētku dienu sarakstā, tātad tai ir tāds pats statuss kā Jāņiem vai Ziemassvētkiem. Tā kā Mātes diena vienmēr iekrīt svētdienā, atsevišķa brīvdiena darbdienā tai nav paredzēta. Tēva dienu septembra otrajā svētdienā likumā pievienoja vēlāk, kā atzīmējamo dienu, lai līdzsvarotu abu vecāku godināšanu.

Tradīcijas un svinēšana

Mātes dienā bērni māmiņām dāvina ziedus, bieži pirmās pavasara puķes, piemēram, tulpes vai ceriņus, un pašu gatavotas kartītes. Bērnudārzos un skolās nedēļu iepriekš notiek koncerti un apsveikumu darbnīcas. Ģimenes kopā pusdieno, cep kūku vai apciemo vecmāmiņas, bet daudzi dodas uz kapiem, lai pieminētu mirušās mātes. Pašvaldības un baznīcas rīko svētku koncertus un dievkalpojumus.

Kad šī diena ir

Mātes diena ir maija otrajā svētdienā, tāpēc tā iekrīt laikā no 8. līdz 14. maijam: 2026. gadā 10. maijā, 2027. gadā 9. maijā. Tā ir svētku diena, taču brīvdiena netiek pārcelta, jo tā vienmēr ir svētdienā.

Saistītās dienas

• Tēva diena
• Starptautiskā ģimenes diena
• Starptautiskā sieviešu diena
• Vasarsvētki