Vizma

Izcelsme

Vizma ir latviešu sieviešu vārds, kas atvasināts no darbības vārda vizēt „mirdzēt, laistīties, vizuļot” ar izskaņu -ma, līdzīgi kā Ausma un Vēsma. Vārds apzīmē mirdzumu, gaismas spīdumu, piemēram, saules atspīdumu uz ūdens vai sniega. Tas ir viens no latviešu valodas skaistākajiem 20. gadsimta veidojumiem, kas radīts, apzināti izvēloties latviskas saknes un poētisku nozīmi.

Nozīme

„Mirdzums, vizuļošana”, no latviešu vizēt „mirdzēt, laistīties”. Vārds izsaka gaismas spēli uz ūdens vai sniega.

Kultūrā

Vizmas vārda diena ir 12. augustā kopā ar Klāru. Interesanti, ka arī Klāras vārds cēlies no latīņu clarus „gaišs, spožs”, tāpēc abu vārdu nozīmes saskan. Vārdu latviešu literatūrā padarīja nemirstīgu dzejniece un rakstniece Vizma Belševica (1931–2005), kuras dzeja un autobiogrāfiskā triloģija par meiteni Billi ir latviešu literatūras klasika. Augusta vidū, kad naktis kļūst tumšākas un debesīs redzamas krītošās zvaigznes, Vizmas vārds šķiet īpaši piemērots.

Popularitāte

Vizma bija iecienīts vārds 20. gadsimta vidū. Mūsdienās jaundzimušajām to dod retāk, taču vārds ir labi pazīstams un tiek uzskatīts par skaistu latvisku vārdu, īpaši pateicoties Vizmai Belševicai.

Radniecīgi vārdi

• Vizmiņa
• Vēsma
• Ausma