Klāra

Izcelsme

Klāra cēlusies no latīņu vārda clarus, clara 'gaišs, skaidrs, slavens'. Sākotnēji tas bija vīriešu vārds Clarus, ko nesa daži agrīnie svētie, bet sieviešu forma kļuva plaši pazīstama ar Asīzes svēto Klāru 13. gadsimtā. Latvijā vārds ienāca ar vācu starpniecību, un tā rakstībā garais ā atspoguļo izrunu ar uzsvērtu, garu patskani.

Nozīme

'Gaišā, skaidrā, slavenā', no latīņu clarus; vārds izsaka tīrību, gaismu un skaidru prātu.

Kultūrā

Klāras vārda diena ir 12. augustā kopā ar Vizmu. Datums ir tuvu Asīzes svētās Klāras piemiņas dienai (11. augustā); viņa bija svētā Franciska sekotāja un dibināja klarisēm sauktās mūķenes. Latvijā Klāra bija ierasts vārds 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, kad to bieži deva gan pilsētās, gan laukos, un tas sastopams arī latviešu literatūrā un teātrī. Mūsdienās vārds atgriežas līdz ar interesi par vecmāmiņu laika vārdiem, un Klāra skan vienlaikus klasiski un moderni.

Popularitāte

Klāra bija samērā izplatīta 20. gadsimta pirmajā pusē, vēlāk kļuva reta, bet pēdējās desmitgadēs atkal tiek izvēlēta biežāk kā klasisks vārds ar skaidru nozīmi. Tā popularitāte ir mērena, bet augoša.

Radniecīgi vārdi

• Klārīte
• Klāriņa
• Klarisa
• Klārs