Vēsma

Izcelsme

Vēsma ir latviešu valodas vārds, kas nozīmē vieglu vēja pūsmu, vēsu gaisa plūsmu. Tas atvasināts no īpašības vārda vēss „vēss, dzestrs” ar izskaņu -ma, līdzīgi kā ausma no aust. Personvārdā šis dabas tēls izsaka svaigumu un vieglumu. Vēsma ir viens no daudzajiem latviešu vārdiem, kas 20. gadsimtā tika radīti no dzimtās valodas vārdiem ar poētisku nozīmi.

Nozīme

„Viegla vēja pūsma, vēsums”, no latviešu vēss „vēss” ar izskaņu -ma. Vārds izsaka svaigumu un vieglumu.

Kultūrā

Vēsmas vārda diena ir 19. aprīlī kopā ar Faniju. Aprīlis ir pavasara mēnesis, kad pēc ziemas pirmās siltās dienas atnes vēju, kas smaržo pēc zemes un pumpuriem, tāpēc vārds labi saskan ar gadalaiku. Vēsma pieder pie latviešu dabas vārdu saimes kopā ar Ausmu, Vizmu, Veldzi un Lāsmu, kas visi veidoti ar to pašu izskaņu -ma. Šādi vārdi bija īpaši iecienīti 20. gadsimtā, kad latviešu valodas skaistums tika apzināti izcelts arī vārdos.

Popularitāte

Vēsma bija iecienīts vārds 20. gadsimta vidū. Mūsdienās jaundzimušajām to dod reti, taču vārds ir labi atpazīstams un tiek uztverts kā skaists latvisks vārds.

Radniecīgi vārdi

• Vēsmiņa
• Ausma
• Vizma