Vilma

Izcelsme

Vilma ir Vilhelmīnes īsā forma, kas radusies vācu valodā un vēlāk kļuva par patstāvīgu vārdu daudzās Eiropas valodās. Vilhelmīne ir Vilhelma sieviešu forma, kas cēlusies no senvācu elementiem wil „griba” un helm „ķivere, aizsardzība”. Latvijā Vilma iedzīvojās 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā īsāka, mūsdienīgāka alternatīva garajai Vilhelmīnei.

Nozīme

Vilhelmīnes īsā forma; nozīme „apņēmīgā aizstāve” no senvācu wil „griba” un helm „ķivere”.

Kultūrā

Vilmas vārda diena ir 31. augustā kopā ar Aigaru. Augusta pēdējā diena Latvijā ir vasaras beigas un diena pirms Zinību dienas, 1. septembra, kad sākas skolas gads. Tāpēc Vilmas vārda diena bieži savijas ar gatavošanos jaunajam mācību gadam. Vārds latviešu ģimenēs bija iecienīts 20. gadsimta pirmajā pusē, un daudzām latviešu dzimtām ir kāda Vilma vecmāmiņu paaudzē. Tas ir mājīgs, labi pazīstams vārds, kas glabā vecmāmiņu laika atmiņas.

Popularitāte

Vilma bija izplatīta 20. gadsimta pirmajā pusē. Vēlāk tā popularitāte mazinājās, bet 21. gadsimtā, kad atgriežas vecmāmiņu vārdi, Vilma atkal dažkārt tiek dota jaundzimušajām.

Radniecīgi vārdi

• Vilhelmīne
• Vilmiņa
• Minna