Minna

Izcelsme

Minna senaugšvācu valodā nozīmē ‘mīlestība’, konkrēti viduslaiku galmu mīlestība, ko apdziedāja minnezingeri. Vārdu lieto arī kā Vilhelmīnes īso formu. Plaši pazīstama tā kļuva ar Gotholda Efraima Lesinga lugu „Minna fon Barnhelma” (1767). Latviešu valodā Minna ienāca caur vācu valodu un 19. gadsimtā bija diezgan ierasta Kurzemē un Vidzemē.

Nozīme

Minna nozīmē ‘mīlestība’. Vārds cēlies no senaugšvācu valodas un ir arī Vilhelmīnes īsā forma.

Kultūrā

Minnas vārda diena latviešu kalendārā ir 14. oktobrī, kopā ar Vilhelmīni, ar kuru Minnu saista kopīga izcelsme. Abas formas latviešu vidē bija sastopamas 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā, kad vācu vārdu ietekme latviešu ģimenēs bija liela. Minna sastopama arī latviešu literatūrā un dokumentos kā vienkāršs, mājīgs sievietes vārds. Rudens vidus, kad Latvijā krāsojas koki un sākas tumšais gadalaiks, ir Minnas vārda svinēšanas laiks.

Popularitāte

Minna mūsdienās ir rets vārds. Tas biežāk sastopams vecākās paaudzes sievietēm un senos dokumentos. Jaundzimušajām to dod reti, lai gan īsie vecmodīgie vārdi atkal piesaista uzmanību.

Radniecīgi vārdi

• Vilhelmīne
• Mina
• Minnija