Vilhelmīne

Izcelsme

Vilhelmīne ir vārda Vilhelms sieviešu forma, kas Latvijā ienāca no vācu Wilhelmine. Vilhelms cēlies no senvācu elementiem wil „griba, vēlēšanās” un helm „ķivere, aizsardzība”, tātad nozīme ir „gribas sargs” vai „apņēmīgs aizstāvis”. Vārds bija ļoti izplatīts 18. un 19. gadsimta Vācijā un Nīderlandē, un Baltijā tas iedzīvojās muižnieku un pilsētnieku ģimenēs.

Nozīme

„Gribas sargātāja” vai „apņēmīgā aizstāve”, no senvācu wil „griba” un helm „ķivere”.

Kultūrā

Vilhelmīnes vārda diena ir 14. oktobrī kopā ar Minnu. Šis pāris ir loģisks, jo Minna vācu tradīcijā ir viens no Vilhelmīnes mīļvārdiem. Arī Vilma ir no Vilhelmīnes radies saīsinājums, un tai ir sava vārda diena 31. augustā. 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā Vilhelmīne bija bieži sastopams vārds latviešu lauku ģimenēs, kas pārņēma vācu vārdus. Mūsdienās vārds sastopams galvenokārt vecos baznīcu reģistros un dzimtas kokos.

Popularitāte

Vilhelmīne mūsdienās Latvijā ir ļoti rets vārds. Tas bija izplatīts 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā, bet vēlāk to aizstāja īsākas formas, piemēram, Vilma un Minna.

Radniecīgi vārdi

• Vilma
• Minna
• Vilhelmīna
• Mīna