Mikus

Izcelsme

Mikus ir sena latviešu Miķeļa tautas forma. Tā radās no Miķeļa, kas savukārt ir erceņģeļa Mihaela vārda latviešu atveids no ebreju Mikael ‘Kas ir kā Dievs?’. Galotne -us latviešu vīriešu vārdu tautas formās ir sena un raksturīga, piemēram, Pēteri tautā sauca arī par Pičus. Mikus 19. gadsimtā bija ierasts vārds latviešu laukos, un tas sastopams daudzos vēstures dokumentos.

Nozīme

Mikus nozīmē ‘Kas ir kā Dievs?’, jo tā ir Miķeļa tautas forma. Vārds skan sirsnīgi un latviski.

Kultūrā

Mikus vārda diena ir 29. septembrī, kopā ar Miķeli, Miku, Mihailu un Jumi, Miķeļu svētkos. Interesanti, ka dzejnieks Auseklis, īstajā vārdā Miķelis Krogzemis, vecajā ortogrāfijā rakstīts arī kā Krogsemju Mikus, kas parāda, cik ierasta šī forma bija 19. gadsimtā. Mikus vārds latviešu vidē saistās ar lauku sētu, gadskārtu svētkiem un tautas tradīcijām. Miķeļos tautā teica, ka ir laiks pabeigt lauku darbus un sagatavoties ziemai.

Popularitāte

Mikus ir tradicionāls vārds, kas pēc ilgāka klusuma pēdējās desmitgadēs atkal kļuvis iecienīts. Mūsdienās to izvēlas vecāki, kas meklē latvisku, sirsnīgu vārdu ar vēsturiskām saknēm.

Radniecīgi vārdi

• Miķelis
• Miks
• Mihails