Jumis

Izcelsme

Jumis ir latviešu mitoloģijas druvu dievības vārds. Latvijas Vikipēdija skaidro, ka Jumi simbolizē divi kopā saauguši augļi, piemēram, dubultvārpa, un Jumis atbild par ražību. Vārdu saista ar baltu sakni, kas nozīmē 'dvīņi, pāris', un tam radniecīgi ir citu indoeiropiešu valodu vārdi ar nozīmi 'dvīnis'. Kā personvārds Jumis kalendārā iekļauts 20. gadsimtā.

Nozīme

Latviešu druvu un ražības dievības vārds; saistīts ar nozīmi 'dvīņi, kopā saauguši augļi'.

Kultūrā

Jumja vārda diena ir 29. septembrī, kopā ar Miķeli, Miku, Mikus un Mihailu, un tā sakrīt ar Miķeļiem, rudens saulgriežu laika svētkiem, kad tradicionāli noslēdzās ražas novākšana. Latviešu folklorā minēts miežu Jumis, rudzu Jumis un linu Jumis; atrastās dubultvārpas nesa mājās, pakāra klēts galā vai glabāja apcirknī. Jumja zīme, dubultvārpas attēls, ir viena no latviešu rakstu zīmēm, ko lika uz jumtiem, lai tā nestu svētību mājai.

Popularitāte

Jumis Latvijā ir ļoti rets personvārds, kura nesēju skaits ir neliels. Tas vairāk pazīstams kā mitoloģijas tēls un rakstu zīme nekā kā cilvēka vārds. Tas ir sens vārds.

Radniecīgi vārdi

• Jumītis