Miķelis

Izcelsme

Miķelis ir latviešu tradicionālā erceņģeļa Mihaela vārda forma, kas ienāca ar Rietumu kristietību, visticamāk, caur vācu Michael. Vārda pamatā ir ebreju Mikael ‘Kas ir kā Dievs?’. Latviešu valodā tas ieguva mīkstināto ķ un galotni -elis, un no tā radās tautā iecienītās formas Mikus un Miks. Miķelis ir sens vārds, kas sastopams jau viduslaiku un agrīno jauno laiku dokumentos.

Nozīme

Miķelis nozīmē ‘Kas ir kā Dievs?’. Vārds saistīts ar erceņģeli Mihaelu, debesu karapulku vadoni.

Kultūrā

Miķeļa vārda diena ir 29. septembrī, Miķeļdienā jeb Miķeļos, latviešu rudens gadskārtu svētkos, kad noslēdz ražas novākšanu. Dainās Miķelis saukts par labu un bagātu vīru un maizes tēvu, un tajā pašā dienā svin arī Jumi, druvu un ražas dievību. Ievērojami nēsātāji ir dzejnieks Auseklis, īstajā vārdā Miķelis Krogzemis (1850–1879), pirmās latviešu tautiskās atmodas ideju paudējs, un politiķis Miķelis Valters (1874–1968), viens no pirmajiem, kas publiski izvirzīja domu par neatkarīgu Latvijas valsti.

Popularitāte

Miķelis ir tradicionāls latviešu vārds, kas pēc ilgāka laika atkal kļuvis iecienīts jauno vecāku vidū. Tā īsās formas Miks un Mikus mūsdienās tiek dotas arī kā patstāvīgi vārdi.

Radniecīgi vārdi

• Mikus
• Miks
• Mihails
• Miķis