Luīze

Izcelsme

Luīze ir franču vārda Louise latviskā forma; tas ir vārda Louis sieviešu forma. Louis cēlies no ģermāņu Chlodovech, ko veido hlud 'slavens' un wig 'cīņa', tātad 'slavena cīņā'. Vārds kļuva populārs Eiropas augstmaņu vidē 17. un 18. gadsimtā. Latvijā tas ienāca ar vācu kultūras ietekmi, un tautas valodā no tā radās forma Lavīze.

Nozīme

'Slavena cīņā', no ģermāņu hlud 'slavens' un wig 'cīņa'; franču Louis sieviešu forma Louise.

Kultūrā

Luīzes vārda diena ir 2. martā kopā ar Lailu un Lavīzi, tātad tradicionālā un tautas forma svin vienā dienā. Luīze 19. gadsimtā bija izplatīts vārds Latvijas pilsētās un muižu vidē, un vēlāk tas iegāja arī latviešu ģimenēs. Pēdējās desmitgadēs Luīze atkal kļuvusi iecienīta kā klasisks, elegants vārds ar mīļu skanējumu, ko jaunie vecāki izvēlas kopā ar citiem vecmāmiņu laika vārdiem. Ikdienā Luīzi mīļi sauc par Lū vai Luīzīti.

Popularitāte

Luīze Latvijā bija mēreni izplatīta 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. 21. gadsimtā tās popularitāte atkal pieaugusi, un tagad tas ir bieži izvēlēts meiteņu vārds.

Radniecīgi vārdi

• Lavīze
• Līze
• Luīzīte
• Luīza