Līze

Izcelsme

Līze ir sena latviešu tautas forma no vārda Elizabete, kas cēlies no ebreju Elisheva 'mans Dievs ir zvērests'. Latviešu valodā vārds ienāca ar vācu valodas starpniecību, kur Liese bija ierasts Elisabeth saīsinājums. Līze 18. un 19. gadsimtā bija viens no biežākajiem latviešu lauku sieviešu vārdiem, un tas sastopams baznīcu grāmatās un dvēseļu revīzijās.

Nozīme

Elizabetes latviešu tautas forma: 'mans Dievs ir zvērests', no ebreju Elisheva caur vācu Liese.

Kultūrā

Līzes vārda diena ir 19. novembrī kopā ar Betiju, Elizabeti un Lizu. Līze ir viens no tipiskākajiem vecajiem latviešu sieviešu vārdiem, kas 19. gadsimtā bija dzirdams gandrīz katrā pagastā. 20. gadsimtā Līze kļuva reta, jo vecāki izvēlējās Elizabeti vai jaunākos latviešu vārdus, bet mūsdienās vecmāmiņu laika vārdi atkal kļūst modē, un Līze atgriežas kā īss, latvisks vārds. Ikdienā to mīļi sauc par Līzīti.

Popularitāte

Līze bija ļoti izplatīta 18. un 19. gadsimtā, 20. gadsimtā kļuva reta. Pēdējās desmitgadēs tā atkal tiek izvēlēta biežāk kā mīļš, vecmodīgs vārds. Vārds labi pazīstams.

Radniecīgi vārdi

• Elizabete
• Liza
• Lizete
• Līzīte
• Lavīze