Lība

Izcelsme

Lības vārda izcelsme nav droša. Iespējams, tā ir sena latviešu tautas forma, kas radusies kā kāda garāka vārda saīsinājums, līdzīgi kā Līze no Elizabetes. Citās valodās līdzīgs vārds Liba ir pazīstams no jidiša libe 'mīlestība'. Latvijā Lība sastopama jau senos dokumentos, bet tās precīzs avots nav noskaidrots.

Nozīme

Nozīme nav droša; vārdu var saistīt ar sena personvārda saīsinājumu vai jidiša libe 'mīlestība'.

Kultūrā

Lības vārda diena ir 2. jūnijā kopā ar Emmu. Šis laiks Latvijā ir vasaras sākums, kad zied ceriņi un pļavās parādās pirmās puķes. Lība ir viens no tiem īsajiem, vecajiem latviešu vārdiem, kas mūsdienās ir gandrīz izzuduši, bet saglabājušies kalendārā un ģimenes atmiņās. Šādi vārdi bieži ierakstīti vecajās baznīcu grāmatās un dvēseļu revīzijās, kur latviešu zemnieku vārdi tika pierakstīti tādā formā, kā tos izrunāja. Mūsdienās Lība var atgriezties kā neparasts, īss vārds.

Popularitāte

Lība Latvijā mūsdienās ir ļoti reta. Tās nesējas ir dažas, un jaundzimušajām šo vārdu dod tikai atsevišķos gadījumos. Tā ir viens no retākajiem kalendāra vārdiem, ko vairums pazīst tikai no vārda dienu saraksta.

Radniecīgi vārdi

• Lībe
• Liba