Emma

Izcelsme

Emma sākotnēji bija īsforma ģermāņu vārdiem, kas sākās ar elementu irmin 'viss, liels, varens'. Vārdu nesa Normandijas Emma, divu karaļu sieva, un 11. gadsimta svētā Emma (Hemma) no Austrijas. Pēc normaņu iekarojuma vārds Anglijā kļuva izplatīts, bet vēlāk atdzima arī Džeinas Ostinas romāna 'Emma' ietekmē. Latvijā tas ienāca no vācu valodas.

Nozīme

Emma nozīmē 'visaptverošā' vai 'varenā', no senvācu irmin 'viss, liels', kas bija daudzu vārdu sākumā.

Kultūrā

Emma vārda dienu svin 2.6. kopā ar Lību; paplašinātajā sarakstā šajā datumā ir arī Ema, Emija un Eimija. Emma latviešu ģimenēs bija pazīstams vārds jau 19. gadsimtā, tāpēc tas daudziem asociējas ar vecvecmāmiņu paaudzi. Mūsdienās vārds piedzīvo atdzimšanu un atkal ir iecienīts jaundzimušo meiteņu vidū. Latvijā vārda dienu bieži svin tikpat sirsnīgi kā dzimšanas dienu: gaviļnieku sveic ar ziediem, un draugi mēdz ierasties ciemos arī bez īpaša aicinājuma.

Popularitāte

Emma Latvijā ir izplatīts vārds ar divām popularitātes virsotnēm, 20. gadsimta sākumā un 21. gadsimtā. Pēc PMLP Fizisko personu reģistra datiem (2021) to nesa 1180 cilvēki.

Radniecīgi vārdi

• Ema
• Emija
• Emmija