Helma

Izcelsme

Helma ir sākotnēji īsā forma no vārda Vilhelmīne (vācu Wilhelmine), kas ir Vilhelma sieviešu forma. Vilhelms veidots no senaugšvācu elementiem willo 'griba, apņēmība' un helm 'ķivere, aizsardzība'. Atsevišķā vārdā Helma nostiprinājās vācu valodā, un Latvijā tas ienāca ar vācu vārdu modi 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā.

Nozīme

Īsināta forma no Vilhelmīnes, kuras pamatā ir ģermāņu helm 'ķivere, aizsardzība'.

Kultūrā

Helmas vārda diena latviešu kalendārā ir 7. novembrī, un to svin kopā ar Lotāru un Pērli. Tā kā Helma radusies kā Vilhelmīnes saīsinājums, daļa Vilhelmīņu savulaik izvēlējās svinēt arī šo dienu. Latviešu tradīcijā vārda diena ir viena no gaidītākajām personiskajām svinībām: gaviļniekam dāvina ziedus, klāj galdu un dzied apsveikuma dziesmas. Helma ir viens no īsajiem, divzilbīgajiem vācu cilmes vārdiem, kas latviešu valodā viegli iekļāvās, jo atbilst sieviešu vārdu galotnei -a.

Popularitāte

Helma Latvijā vienmēr bijusi samērā rets vārds. Tas vairāk sastopams vecākās paaudzes sieviešu vidū, kas dzimušas 20. gadsimta pirmajā pusē, bet jaundzimušajām to mūsdienās izvēlas tikai retumis.

Radniecīgi vārdi

• Vilhelmīne
• Vilma
• Mina