Staļinisma un nacisma upuru atceres diena

Izcelsme un nosaukums

1939. gada 23. augustā nacistiskā Vācija un PSRS noslēdza neuzbrukšanas līgumu, Molotova–Ribentropa paktu, kuram pievienotais slepenais protokols sadalīja Austrumeiropu ietekmes sfērās. Latvija nonāca PSRS sfērā, un tas pavēra ceļu 1940. gada okupācijai, deportācijām un vēlāk nacistu okupācijai ar holokaustu. Datums tāpēc simbolizē abu totalitāro režīmu noziegumus.

Vēsture

Pakta 50. gadadienā, 1989. gada 23. augustā, Baltijas ceļā sadevās rokās ap diviem miljoniem cilvēku cauri trim Baltijas valstīm, pieprasot slepeno protokolu atzīšanu un neatkarības atjaunošanu. Latvijā 23. augusts kā Staļinisma un nacisma upuru atceres diena likumā iekļauts 2009. gadā. Tajā pašā laikā 23. augusts kļuva par Eiropas atceres dienu totalitāro režīmu upuriem.

Tradīcijas un svinēšana

23. augustā pie Brīvības pieminekļa un piemiņas vietām noliek ziedus, notiek piemiņas brīži un diskusijas par totalitārisma vēsturi. Baltijas ceļa gadadienās daudzviet atkārto dzīvo ķēdi vai iededz svecītes gar ceļu, kur 1989. gadā stāvēja cilvēki, un Latvijas Okupācijas muzejs rīko pasākumus.

Kad šī diena ir

Staļinisma un nacisma upuru atceres diena vienmēr ir 23. augustā. Tā ir atceres diena, bet ne brīvdiena un ne karoga diena.

Saistītās dienas

• Latvijas Republikas okupācijas diena
• Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena
• Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena
• Baltu vienības diena