Karoga diena

Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena

4. jūlijs ir Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena: 1941. gadā Rīgā nodedzināja Lielo horālo sinagogu. Karogu izkar ar sēru lenti.

Izcelsme un nosaukums

1941. gada 4. jūlijā, dažas dienas pēc tam, kad Rīgu bija ieņēmis nacistiskās Vācijas karaspēks, Viktora Arāja vadīti vietējie palīgpolicisti klātesošu vācu virsnieku uzraudzībā nodedzināja Rīgas Lielo horālo sinagogu. Datums kļuva par holokausta simbolu Latvijā: nacistu okupācijas gados tika nogalināta lielākā daļa Latvijas ebreju. Upuru skaits pašā sinagogā vēsturnieku vērtējumos atšķiras.

Vēsture

1941. gada rudenī tika izveidots Rīgas geto, un 30. novembrī un 8. decembrī Rumbulas mežā nošāva lielāko daļu tā ieslodzīto. Nogalināšanas notika arī Biķerniekos un citviet visā Latvijā. Pēc kara sinagogas drupas nolīdzināja, 1988. gadā vietā uzstādīja piemiņas akmeni, 1993. gadā atklāja memoriālu sinagogas drupu veidolā, bet 2007. gadā pieminekli Žanim Lipkem un citiem ebreju glābējiem. Latvijas valsts karoga likums 4. jūlijā paredz karogu sēru noformējumā.

Tradīcijas un svinēšana

4. jūlijā pie ēkām izkar karogu ar melnu sēru lenti. Pie Lielās horālās sinagogas memoriāla Rīgā notiek piemiņas brīdis ar valsts amatpersonu, ebreju kopienas un diplomātu dalību, noliek ziedus un akmentiņus, kā to paredz ebreju tradīcija. Piemiņas pasākumi notiek arī Rumbulā, Biķerniekos un citās holokausta upuru apbedījumu vietās.

Kad šī diena ir

Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena vienmēr ir 4. jūlijā. Tā ir atceres diena ar karogu sēru noformējumā, bet ne brīvdiena.

Saistītās dienas

Datumi pa gadiem

Šī raksta fakti vēl tiek rūpīgi pārbaudīti, tāpēc atsevišķas detaļas var nebūt pilnīgi precīzas.

Kalendārs vienmēr kabatā

Atvērt lietotnē