Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena

Izcelsme un nosaukums

Likumā ir divas šāda nosaukuma dienas. 14. jūnijs piemin 1941. gada nakti no 13. uz 14. jūniju, kad padomju drošības iestādes pēc iepriekš sagatavotiem sarakstiem aizturēja un izsūtīja vairāk nekā 15 000 Latvijas iedzīvotāju: vīriešus parasti uz soda nometnēm, sievietes, bērnus un vecos ļaudis uz nometinājumu. 25. marts piemin 1949. gada operāciju "Krasta banga", lielāko izsūtīšanu, kurā no Baltijas izveda vairāk nekā 90 000 cilvēku, gandrīz pusi no Latvijas, galvenokārt lauku ģimenes.

Vēsture

1949. gada martā no Latvijas izsūtītos nogādāja Amūras, Omskas un Tomskas apgabalos, un ceturtā daļa jeb gandrīz 11 000 bija bērni līdz 16 gadu vecumam. Daudzi gāja bojā ceļā vai nometinājumā bada, slimību un smaga darba dēļ. Abas dienas ir iekļautas likuma "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" 2. pantā, bet Latvijas valsts karoga likums nosaka, ka 25. martā un 14. jūnijā karogu izkar sēru noformējumā.

Tradīcijas un svinēšana

Šajās dienās pie ēkām izkar karogu ar melnu sēru lenti. Rīgā pie Brīvības pieminekļa un Torņakalna stacijā, no kuras atiešanas vietas veda izsūtītos, kā arī pie piemiņas akmeņiem visā Latvijā noliek ziedus un dedzina svecītes. Notiek piemiņas brīži ar izsūtīto un viņu pēcnācēju piedalīšanos, baznīcās tiek turētas aizlūgšanas, bet Okupācijas muzejs un skolas stāsta par deportāciju vēsturi.

Kad šī diena ir

Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena ir divas reizes gadā: 25. martā un 14. jūnijā. Abas ir atceres dienas ar karogu sēru noformējumā, bet ne brīvdienas.

Saistītās dienas

• Latvijas Republikas okupācijas diena
• Staļinisma un nacisma upuru atceres diena
• Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres diena
• Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena