Tēva diena

Izcelsme un nosaukums

Tēva dienas tradīcija aizsākās 20. gadsimta sākumā, kad to sāka svinēt, lai līdzās Mātes dienai pievērstu uzmanību tēva lomai bērnu audzināšanā. Dažādās zemēs tai ir atšķirīgi datumi. Latvijā izvēlēts septembra otrā svētdiena, rudens sākums, kas veido simetriju ar Mātes dienu maija otrajā svētdienā. Latviešu folklorā tēvs ir sētas saimnieks, kas māca dēliem darba prasmes un rūpējas par ģimenes labklājību.

Vēsture

Tēva diena par oficiālu atzīmējamo dienu Latvijā noteikta 2009. gadā pēc bijušā Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministra Ainara Baštika ierosinājuma. Tā ir iekļauta likuma "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" 2. pantā, kopā ar citām ģimenes vērtībām veltītajām dienām. Atšķirībā no Mātes dienas, kas ir svētku diena 1. pantā, Tēva diena ir atzīmējamā diena.

Tradīcijas un svinēšana

Tēva dienā bērni tēviem un vectēviem dāvina pašu gatavotas kartītes un nelielas dāvanas, ģimenes kopā pavada laiku dabā, sportā vai pie svētku pusdienām. Bērnudārzos un skolās iepriekšējā nedēļā gatavo apsveikumus. Pašvaldības un organizācijas rīko ģimeņu sporta dienas un pasākumus, kas uzsver tēvu iesaisti bērnu dzīvē.

Kad šī diena ir

Tēva diena ir septembra otrajā svētdienā, tātad laikā no 8. līdz 14. septembrim: 2026. gadā 13. septembrī, 2027. gadā 12. septembrī. Tā nav brīvdiena.

Saistītās dienas

• Mātes diena
• Starptautiskā ģimenes diena
• Zinību diena