Balto stārķu rudens migrācija

Kad stārķi aizlido

Baltie stārķi Latviju pamet agrāk nekā vairums citu lielo gājputnu. Jaunie putni ligzdu parasti atstāj jūlijā, un pēc dažām dienām tiem seko vecie. Ceļā uz siltajām zemēm stārķi dodas augusta beigās vai septembra sākumā. Ornitologs Arnis Zacmanis 2024. gadā Latvijas Radio raidījumā skaidroja, ka līdz septembra sākumam visi spēcīgākie un sagatavotākie stārķi jau būs aizlidojuši un ka putni, kas ziemo Āfrikā, dodas ceļā gluži kā pēc kalendāra.

Pēc Zacmaņa teiktā, ja stārķis Latvijā ir vēl pēc 1. septembra, tas jau ir aizdomīgi, un, visticamāk, putnam ir kāda problēma. Tiešraidē vērotā stārķu ligzdā putni to pameta jau augusta vidū. Atsevišķi vēli stārķi tomēr redzami vēl septembrī un pat līdz oktobra sākumam, tāpēc vienīgā drošā zīme par rudens tuvošanos ir tukšās ligzdas.

Kāpēc stārķi gaida siltās gaisa straumes

Stārķi ir smagi putni, un tālus ceļus tie nelido, vicinot spārnus. Tie planē no vienas siltās augšupejošās gaisa straumes uz nākamo, paceļoties tajās riņķveidā un tad slīdot tālāk. Zacmanis norāda, ka šādas termikas veidojas augusta beigās, un debesīs tās iezīmē gubu mākoņi. Tieši tad stārķi saceļas ceļā.

Tā paša iemesla dēļ stārķi izvairās no lielām ūdenstilpēm, virs kurām siltās straumes neveidojas. Vidusjūru tie apiet pa austrumu vai rietumu ceļu, un vairums Latvijas stārķu ziemo Āfrikas savannās. Vējains un lietains laiks augusta beigās var ceļu aizkavēt par dažām dienām, bet saulainās dienās ar gubu mākoņiem stārķi bieži paceļas debesīs grupās un aizplanē uz dienvidiem.

Kur redzēt stārķus pirms aizlidošanas

Pirms aizlidošanas stārķi lielākās vai mazākās grupās pulcējas ar barību bagātās vietās un uzkrāj spēkus. Augusta otrajā pusē tos var redzēt nopļautās pļavās, palienēs un tīrumos, kur tie lēnām staigā un ķer sienāžus, vardes un peles. Īpaši daudz stārķu sanāk laukos, kurus tikko nopļauj vai apstrādā, jo tur barību atrast ir viegli.

Šādas grupas dažkārt ir pārsteidzoši lielas, un tajās kopā barojas gan jaunie putni, gan pieaugušie. Jaunie stārķi, kas ligzdu atstājuši jūlijā, tur mācās atrast barību paši. Labākais laiks vērošanai ir rīts un vakars, kad stārķi barojas, bet dienas vidū, kad gaiss sasilst, var redzēt, kā grupa paceļas riņķojot un pazūd dienvidu virzienā. Ja kādā ciemā stārķu grupa augusta beigās pēkšņi pazūd, tas parasti nozīmē, ka putni jau ir ceļā.

Jaunie stārķi ceļā

Šīgada mazuļi ceļā dodas bez iepriekšējas pieredzes. Stārķu mazuļi lidot sāk apmēram divu mēnešu vecumā, un dažu nedēļu laikā tiem jāuzkrāj spēki garajam ceļam. Jaunos putnus var atšķirt pēc tumšā knābja un kājām, jo pieaugušajiem tie ir sarkani.

Jaunie stārķi, kas vēl nav ligzdojuši, mēdz klejot vairākus gadus. Zacmanis tos salīdzina ar jauniešiem, kas pēc skolas dažus gadus ceļo, pirms apmetas uz dzīvi. Šādi putni ligzdošanas sezonā veido barus un pavasarī Latvijā atgriežas vēlāk nekā pieredzējušie pāri, dažkārt tikai maijā. Latvijā ligzdo ap 13 000 balto stārķu pāru, un bez tiem šeit uzturas arī daudz vēl nesapārojušos jauno putnu, kas rudenī aizlido kopā ar pārējiem.

Mainīgi ziemošanas paradumi

Tradicionāli Latvijas stārķi ziemo Āfrikā, taču pēdējos gadu desmitos arvien vairāk putnu paliek Dienvideiropā, bieži pie atkritumu poligoniem. Tas saīsina ceļu un samazina risku, kas saistīts ar Sahāras šķērsošanu. Zacmanis norāda, ka šie putni ligzdošanas vietās atgriežas spēcīgāki un labāk paēduši.

Dažkārt kāds stārķis paliek Latvijā arī ziemā. Lubāna apkārtnē vienu šādu putnu vietējie iedzīvotāji baroja pēc regulāra grafika. LU Bioloģijas institūta ornitoloģe Māra Janaus uzsver, ka baltais stārķis ir obligāts gājputns un visiem normālajiem un veselajiem putniem ziemā vajadzētu atrasties ziemošanas vietā Āfrikā. Ja stārķis kavējas, tas parasti liecina par slimību, traumu vai vāju fizisko stāvokli.

Ko darīt, ja stārķis aizkavējies

Ja septembrī vai vēlāk pamanāt stārķi, kas vēl nav aizlidojis, nav jāsteidzas to barot. Rīgas zoodārza pārstāvis Māris Lielkalns iesaka rudenī un ziemā stārķus nebarot, jo tie var nezināt, ko darīt ar cilvēku piedāvāto barību, un labākais ir ļaut putnam pašam tikt galā. Zacmanis norāda, ka Latvijā palicis stārķis var izdzīvot arī ziemu, piemēram, barojoties atkritumu poligonos.

Vēlo stārķu novērojumus ir vērts ievadīt portālā dabasdati.lv, norādot vietu, datumu un putna izskatu. Šādas ziņas palīdz ornitologiem saprast, cik bieži un kādos apstākļos stārķi kavējas. Ja putns ir acīmredzami savainots, jāsazinās ar speciālistiem, nevis jāmēģina to ķert pašiem. Baltais stārķis Latvijā nav apdraudēts, tāpēc atsevišķs aizkavējies putns populācijai draudus nerada. Latvijā ligzdo 13–14 tūkstoši balto stārķu pāru, un nākamajā pavasarī tie atgriezīsies marta beigās un aprīlī.

Kad šī diena ir

Ikgadējs rudens logs no augusta vidus līdz septembra sākumam, visvairāk stārķu aizlido augusta pēdējā nedēļā, kad veidojas siltās gaisa straumes. Pēc 1. septembra Latvijā palicis stārķis ir neparasts, lai gan atsevišķi putni kavējas ilgāk.

Saistītās dienas

• Balto stārķu pavasara migrācija
• Dzērvju rudens migrācija