Balto stārķu pavasara migrācija
Baltie stārķi Latvijā atgriežas no marta beigām līdz maijam. Lielākā daļa ligzdās ierodas aprīlī, bet pēdējie, parasti jaunie putni, atlido maijā.
25. marts – 2026. gada 10. maijs →
Migrācijas kulminācija: 15. aprīlis
Kad stārķi atgriežas
Baltais stārķis Latvijā atgriežas vēlāk nekā dzērves un cīruļi, jo ziemu tas pavada tālu Āfrikā. Pirmie stārķi ligzdošanas vietās ierodas marta beigās, galvenā atlidošana notiek aprīlī, bet pēdējie, parasti mazāk pieredzējušie un jaunie putni, atlido maijā. Tā 2024. gadā LSM sižetā par balto stārķu ligzdu uzskaiti tika raksturota parastā pavasara gaita.
Dažkārt ziņas par pirmo stārķi pienāk krietni agrāk. 2026. gadā pirmais baltais stārķis Latvijā reģistrēts jau 7. martā Smiltenes novadā, bet 2015. gadā LTV vēstīja par stārķiem februāra beigās un marta sākumā, piebilstot, ka tie, visticamāk, ieradušies par agru, jo parasti stārķi pie mums sastopami vien aprīlī. Tukuma stārķu ligzdas tiešraidē 2026. gadā pirmais stārķis ligzdā nolaidās 25. martā, bet īstie saimnieki atgriezās un sāka ligzdu iekārtot tikai 15. aprīlī.
Kur stārķus redzēt pavasarī
Stārķi ligzdo gandrīz visā Latvijā, tāpēc to atgriešanos var vērot pie mājām, lauku sētās un ceļmalās. Latvijā ir aptuveni 14 000 apdzīvotu stārķu ligzdu, un apmēram 80% no tām, vairāk nekā 8000, atrodas uz elektrības stabiem. Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados uz stabiem bija tikai 1% ligzdu.
Pēc atlidošanas stārķi barojas mitrās pļavās, palienēs un tikko apartos laukos, kur var noķert vardes, sliekas un sīkus grauzējus. Labas vērošanas vietas ir lielās palienes, piemēram, Dvietes paliene, kur stārķus pavasarī novēro starp pirmajiem. Ligzdā pāris sveicina viens otru, klabinot knābjus, un šī skaņa ir drošs signāls, ka saimnieki ir atgriezušies un ligzdas remonts drīz sāksies. Ja ligzda ir mājas tuvumā, vērts pierakstīt, kurā datumā tajā parādījās pirmais putns un kad ieradās otrs.
Kas nosaka atlidošanas laiku
Stārķi ir siltumu mīloši lidotāji, kas tālos ceļus veic, planējot siltajās augšupejošās gaisa straumēs, nevis vicinot spārnus. Tāpēc to ceļa ātrumu ietekmē laikapstākļi visā maršrutā. Lai taupītu spēkus, stārķi izvairās no lielām ūdenstilpēm un Vidusjūru apiet pa austrumu vai rietumu ceļu.
Aukstā pavasarī atgriešanās aizkavējas. 2013. gada martā, kad Latviju vēl klāja sniegs un ledus, Latvijas Ornitoloģijas biedrības gājputnu programmas koordinators Mārcis Tīrums brīdināja, ka aizkavēsies arī ligzdošanas sākums, un atgādināja, ka vēls pavasaris 1997. gadā ietekmēja balto stārķu populāciju. Pēdējos gadu desmitos arvien vairāk stārķu ziemo Dienvideiropā, tuvāk mājām, un ornitologs Arnis Zacmanis norāda, ka šie putni ligzdošanas vietās atgriežas spēcīgāki un labāk paēduši.
Pirmās nedēļas ligzdā
Atgriezušies stārķi vispirms remontē veco ligzdu, jo pāri bieži izmanto vienu un to pašu ligzdu daudzus gadus. Pirmās olas stārķu ligzdā var parādīties ap aprīļa vidu vai aprīļa beigās. Dējumā ir 1–6 olas, un pēc 33–34 dienu perēšanas izšķiļas mazuļi, kas lidot sāk apmēram divu mēnešu vecumā.
Tā kā vairums ligzdu ir uz elektrības stabiem, stārķi un elektrotīkls bieži nonāk saskarē. AS Sadales tīkls uzstāda metāla ligzdu pamatnes un līdz 2024. gadam bija uzstādījis vairāk nekā 6000 pamatņu, lai putni varētu droši ligzdot un netraucētu elektroapgādi. Vēlāk, maijā, atlido jaunākie putni. Daļa no tiem vēl neligzdo un vasaru pavada, klejojot nelielos baros pa pļavām un laukiem.
Kā pazīt balto stārķi
Baltais stārķis ir 100–125 centimetrus garš putns ar spārnu plētumu līdz 200 centimetriem. Apspalvojums ir balts ar melnām lidspalvām, knābis un kājas sarkani. Jaunajiem putniem knābis un kājas ir tumšas. Lidojumā stārķis izstiepj kaklu uz priekšu un kājas atpakaļ, un tas bieži riņķo augstu siltajās gaisa straumēs. Spārnus stārķis vicina reti un lēni, biežāk tas planē.
No tālienes stārķi dažkārt jauc ar dzērvi, jo abi lielie putni lido ar izstieptu kaklu. Dzērve tomēr ir pelēka un skaļi sauc, bet stārķis ir balts ar melnu un lidojumā gandrīz neizdod skaņu. Melnais stārķis ir tumšs ar baltu vēderu un daudz kautrīgāks: tas ligzdo dziļi mežā un pie cilvēku mājām neparādās, tāpēc pavasarī to ierauga daudz retāk.
Stārķis kā pavasara zīme Latvijā
Baltais stārķis Latvijā nav apdraudēts, un tā ligzdošanas blīvums ir viens no augstākajiem Eiropā: lauksaimniecības zemēs līdz 65 ligzdām uz 100 kvadrātkilometriem. Taču 18. gadsimtā stārķis Latvijā bija rets un sastopams galvenokārt Kurzemē, un visā teritorijā tas ligzdo kopš 19. gadsimta vidus.
2024. gadā Latvijā notika 8. starptautiskā balto stārķu ligzdu uzskaite. Pirmā šāda uzskaite notika 1934. gadā, bet iepriekšējā Latvijā 2014. gadā. Uzskaites vadītāja ornitoloģe Māra Janaus aicināja iedzīvotājus ziņot par apdzīvotām ligzdām. Pirmā stārķa ierašanās mājas tuvumā daudzām ģimenēm ir gaidīts notikums, un novērojumus var ievadīt portālā dabasdati.lv, kur tie palīdz izsekot pavasara gaitai visā Latvijā.
Kad šī diena ir
Ikgadējs pavasara logs no marta beigām līdz maija sākumam, visvairāk stārķu ierodas aprīlī. Atsevišķus putnus dažkārt redz jau marta sākumā, bet tie ir izņēmumi, un aukstā pavasarī atlidošana pārbīdās vēlāk.
Saistītās dienas
Biežāk uzdotie jautājumi
- Kad atlido stārķi?
- Pirmie baltie stārķi Latvijā ierodas marta beigās, lielākā daļa aprīlī, bet pēdējie, parasti jaunie un mazāk pieredzējušie putni, maijā. Stārķi, kas redzēti februāra beigās vai marta sākumā, ir izņēmums.
- Kur baltie stārķi pavada ziemu?
- Lielākā daļa Latvijas stārķu ziemo Āfrikas savannās, Vidusjūru apejot pa austrumu vai rietumu ceļu. Pēdējos gadu desmitos arvien vairāk stārķu ziemo Dienvideiropā, kas ceļu saīsina.
- Cik stārķu ligzdo Latvijā?
- Latvijā ir aptuveni 14 000 apdzīvotu stārķu ligzdu jeb 13–14 tūkstoši ligzdojošu pāru. Ap 80% ligzdu atrodas uz elektrības stabiem, daudzas uz AS Sadales tīkls uzstādītajām metāla pamatnēm.
- Kad stārķiem ligzdā parādās olas?
- Pirmās olas parasti parādās ap aprīļa vidu vai aprīļa beigās. Perēšana ilgst 33–34 dienas, un mazuļi lidot sāk apmēram divu mēnešu vecumā.
Šī raksta fakti vēl tiek rūpīgi pārbaudīti, tāpēc atsevišķas detaļas var nebūt pilnīgi precīzas.