Dzērvju rudens migrācija

Kad dzērves pamet Latviju

Latvijas dzērves rudens ceļojumu uz siltajām zemēm pamazām sāk jau augusta beigās, bet visaktīvāk tās migrē septembrī. Tā 2023. gadā skaidroja biologs Ilmārs Tīrmanis. Augustā un septembrī putni pulcējas baros un barojas nokultos labības tīrumos, un ornitologs, AS Latvijas valsts meži vides eksperts Uģis Bergmanis norāda, ka uz ziemošanas vietām Rietumeiropā un Ziemeļāfrikā dzērves dodas septembra beigās.

Daļa putnu kavējas ilgāk. Teiču apkārtnē, kur pulcējas tūkstošiem dzērvju, ceļš uz dienvidiem 2016. gadā sākās tikai oktobrī. Tāpēc dzērvju rudens migrācijas logs ir garāks nekā pavasarī: tas sākas augusta pēdējās dienās, kulminē septembrī un noslēdzas oktobra vidū, kad pāri Latvijai aizlido pēdējie lielie bari. Katrā loga daļā redzams kas cits: augustā vietējās ģimenes laukos, septembrī lielie bari un oktobrī pēdējie caurceļotāji.

Teiči un citas pulcēšanās vietas

Viena no pazīstamākajām dzērvju pulcēšanās vietām ir Teiču dabas rezervāta aizsargjosla Varakļānu novada Murmastienes pagastā. Tur dzērves ik rudeni sapulcējas lielos baros un uzkrāj spēkus tālākajai migrācijai. 2016. gada septembrī LSM ziņoja, ka uzskaites Teičos rāda dzērvju skaita pieaugumu gadu no gada un ka toreiz tur bija aptuveni deviņi tūkstoši putnu.

Saulei austot, dzērves no nakšņošanas vietām purvā lido uz apkārtējiem laukiem baroties, bet krēslā, skaļi saucot, atgriežas atpakaļ. Bergmanis uzsver, ka purvos esošās nakšņošanas vietas ir īpaši svarīgas, jo tur putni naktī ir drošībā gan no cilvēkiem, gan plēsējiem. Tīrmanis piebilst, ka caurceļojošie bari gadu no gada mēdz apstāties atpūtai vienās un tajās pašās vietās.

Kā vērot dzērves rudenī

Labākais laiks dzērvju vērošanai ir rīta krēsla un vakars, kad bari pārlido starp nakšņošanas vietām un laukiem. Saulrietā virs purva malas vienlaikus var redzēt un dzirdēt daudzus barus. Dienas vidū dzērves visbiežāk barojas plašos nokultos tīrumos, kur tās no tālienes izceļas kā pelēki punkti.

Pie lielajām pulcēšanās vietām jāuzvedas uzmanīgi. Dzērves ir bailīgas, un, ja tās izbiedē, bars paceļas un zaudē vērtīgo barošanās laiku pirms garā ceļa. Labāk vērot no ceļa vai skatu torņa un izmantot binokli vai teleskopu. Ar teleskopu var pamanīt, ka barā putni bieži turas ģimenēs: divi pieaugušie un viens vai divi jaunie putni. Latvijas Ornitoloģijas biedrība oktobra sākumā katru gadu rīko Eiropas putnu vērošanas dienas, kad ikviens aicināts vērot gājputnu rudens migrāciju un novērojumus ievadīt portālā dabasdati.lv.

Jaunie putni un ģimenes bari

Rudens barā kopā lido gan pieaugušās dzērves, gan šajā vasarā izaugušie jaunie putni. Bergmanis norāda, ka lidojumā starp pieaugušo skaļajiem saucieniem var dzirdēt jauno dzērvju pīkstošās balsis. Jaunajiem putniem vēl nav pieaugušo kontrastainā melnbaltā galvas un kakla raksta, tie ir brūngani pelēki.

Dzērves lido ar izstieptu kaklu un kājām, un lielāki bari ierindojas ķīlī vai garās slīpās līnijās. Pelēkās dzērves spārnu plētums ir 180–200 centimetru, tāpēc pat augstu debesīs bars ir labi saskatāms. Vieglāk tomēr ir pazīt balsi: taurei līdzīgais sauciens nes tālu un bieži atklāj baru, pirms tas parādās redzeslokā. Rudens ceļā pirmie parasti dodas neligzdojošie putni, bet pāri ar šīgada mazuļiem pievienojas vēlāk.

Ziemeļu dzērves Latvijas debesīs

Rudenī Latviju šķērso ne tikai vietējās dzērves. Katru rudeni pāri valstij no ziemeļiem lido tūkstošiem dzērvju, kas Latvijā apstājas atpūsties un baroties, pirms dodas tālāk uz dienvidiem. Tāpēc septembrī un oktobra sākumā bari laukos var būt daudz lielāki, nekā liecinātu vietējo ligzdotāju skaits.

Latvijā ligzdo 1000–2500 dzērvju pāru, un ligzdotāju skaits pēdējos gadu desmitos ir pieaudzis. Pieaugums nāk līdz ar konfliktiem: dzērves rudenī barojas graudaugu tīrumos, un zemnieki Teiču apkārtnē par zaudējumiem saņēmuši kompensācijas. Dzērve ir iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā, tāpēc lielās pulcēšanās vietas pie purviem ir svarīgas visai populācijai, nevis tikai atsevišķiem putniem.

Kā mainās rudens migrācija

Dzērvju aizlidošanas laiku nosaka barības pieejamība un laikapstākļi. Kamēr laukos ir graudi un naktis nav salnas, putni nesteidzas, un siltā rudenī bari Latvijā var uzkavēties ilgāk. Aukstuma vilnis turpretī var pamudināt ceļā doties daudzus barus gandrīz vienlaikus, un tad virs Latvijas vienas dienas laikā redzams neparasti daudz dzērvju.

Novērojumi rāda, ka dzērvju Latvijā kļūst vairāk: Teiču uzskaitēs skaits pieaug gadu no gada. Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis Dainis Tučs pieaugumu saista ar to, ka dzērves ligzdo arī mitrās vietās mežos, ne tikai lielajos purvos. Tas nozīmē, ka rudens bari ir lielāki un tos var redzēt arvien vairākās vietās. Lai sekotu līdzi migrācijai, noder dabasdati.lv novērojumi, kuros redzams, kur dzērves pulcējas un kad tās aizlido.

Kad šī diena ir

Ikgadējs rudens logs no augusta beigām līdz oktobra vidum. Visaktīvākā migrācija notiek septembrī, daudzas dzērves dodas ceļā septembra beigās, bet lielajās pulcēšanās vietās daļa putnu kavējas līdz oktobrim.

Saistītās dienas

• Dzērvju pavasara migrācija
• Balto stārķu rudens migrācija