Dzērvju pavasara migrācija

Kad dzērves atgriežas Latvijā

Pelēkā dzērve ir viens no agrākajiem lielajiem gājputniem, kas pavasarī atgriežas Latvijā. Pirmie pāri parādās marta pirmajā pusē, bieži vēl tad, kad laukos guļ sniegs, bet galvenā atlidošana notiek marta beigās un aprīļa sākumā. Līdz aprīļa otrajai pusei lielākā daļa vietējo ligzdotāju jau ir savos purvos, un pāri laukiem pārlido vairs tikai atsevišķi bari, kas dodas tālāk uz ziemeļiem.

2018. gada 12. martā Latvijas Televīzija ziņoja, ka mājās jau atgriezušās dažas dzērves kopā ar ķīvītēm un baložiem, un Latvijas Dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko prognozēja, ka pēc nedēļas vai divām sāksies ļoti masveidīga migrācija gan sugu, gan putnu skaita ziņā. 2021. gada marta sākumā ornitologs Ritvars Rekmanis Pāvilostas pusē uz rudenī nokulta lauka novēroja divas jau atlidojušas dzērves, kas bija sadalījušās pāros un drīz meklēs ligzdošanas vietu.

Kur vērot dzērves pavasarī

Pavasarī dzērves visvieglāk ieraudzīt plašos atklātos laukos, īpaši tur, kur rudenī novākti graudaugi un zemē palikuši graudi. Kurzemes piekrastē, Pāvilostas apkārtnē, pirmās dzērves bieži pamana jau marta sākumā, kad iekšzemē vēl ir ziema. Vēlāk pāri izklīst pa lielajiem purviem un mitrājiem visā Latvijā, kur tie arī ligzdo.

Dzērvi parasti vispirms sadzird un tikai tad ierauga. Skaļais, taurei līdzīgais sauciens nes tālu, un rīta stundās pār laukiem un purvu malām var dzirdēt arī pāru kopīgo riesta saucienu. Novērotājam noderēs binoklis, taču lielus dzērvju barus labi var redzēt arī ar neapbruņotu aci. Dzērves ir bailīgas, tāpēc laukā barojošos putnus labāk vērot no ceļa vai automašīnas, nevis tuvoties tiem kājām pāri laukam.

Kas nosaka atlidošanas laiku

Dzērvju atgriešanos visvairāk ietekmē laikapstākļi ceļā un ziemošanas vietās. Dzērves ir lieli un spēcīgi lidotāji, tāpēc, līdzko iestājas atkusnis, tās lielu attālumu var pārvarēt ātri. Ritvars Rekmanis 2021. gadā skaidroja, ka putni, kuru ceļu aizturējis sniegs un aukstums, siltajās dienās lido uz Latviju uzreiz, tiklīdz sākas atkusnis.

Aukstā pavasarī viss notiek vēlāk. 2013. gada 28. martā, kad Latviju vēl klāja sniegs un ledus, portāla dabasdati.lv putnu migrācijas karte rādīja, ka dzērves un melnie stārķi vēl ir tikai ceļā. Latvijas Ornitoloģijas biedrības gājputnu atgriešanās programmas koordinators Mārcis Tīrums toreiz norādīja, ka lielākā daļa putnu joprojām uzturas Rietumeiropā, un gājputnu masveida atgriešanās bija gaidāma ne ātrāk par aprīļa vidu. Šādos gados dzērvju atlidošana pārbīdās par vienu līdz divām nedēļām.

Kā pazīt dzērvi lidojumā

Pelēkā dzērve ir viens no lielākajiem Latvijas putniem. Tās augums ir 100–130 centimetru, bet spārnu plētums sasniedz 180–200 centimetru. Lidojumā dzērve izstiepj uz priekšu kaklu un atpakaļ kājas, un ar to tā atšķiras no zivju gārņa, kas lidojot kaklu ievelk. Lielāki bari bieži lido ķīļa vai slīpas līnijas veidā, bet siltās dienās tie riņķo augšupejošās gaisa straumēs.

Apspalvojums ir pelēks, galva un kakls melni ar baltu joslu, un galvas virspusē ir sarkans plankums, ko var saskatīt tikai tuvumā. Drošākā pazīme ir balss: skaļais, taurei līdzīgais sauciens, ko dzērves izdod gan lidojumā, gan riesta laikā. No tālienes dzērvi dažkārt sajauc ar balto stārķi, kas arī lido ar izstieptu kaklu, tomēr stārķis ir balts ar melnām lidspalvām un lido gandrīz bez skaņas.

No ziemošanas vietām līdz ligzdai purvā

Latvijas dzērves ziemu pavada Rietumeiropas dienvidos un Ziemeļāfrikā. Pavasarī tās dodas atpakaļ pa pazīstamiem ceļiem un ceļā apstājas tradicionālās atpūtas vietās, kur barojas un uzkrāj spēkus. Latvijā ligzdo 1000–2500 dzērvju pāru, un pēdējos gadu desmitos ligzdotāju skaits ir pieaudzis.

Pēc atlidošanas pāri drīz ieņem ligzdošanas vietas. Ligzda ir sekla, izklāta ar sausiem augiem un atrodas purvā vai citā slapjā vietā. Parasti dējumā ir divas olas, un perēšana ilgst 28–31 dienu. Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis Dainis Tučs skaidrojis, ka dzērves mūsdienās ligzdo ne tikai lielajos purvos, bet arī mitrākās vietās mežos, un ar to saistīts dzērvju skaita pieaugums. Vasarā lielo purvu tuvumā dažkārt uzturas arī neligzdojošu putnu bari.

Kā ziņot par pirmajām dzērvēm

Dzērvju atgriešanās ir viena no pavasara zīmēm, kam seko gan ornitologi, gan putnu vērotāji. Novērojumus var ievadīt portālā dabasdati.lv, kur tie parādās arī putnu migrācijas kartē. Tā no gada uz gadu veidojas priekšstats, kad un kur dzērves Latvijā parādās pirmās un kā pavasara gaita ietekmē to atlidošanu.

Ziņojot vērts norādīt precīzu vietu, putnu skaitu un to, vai dzērves barojās laukā vai pārlidoja. Ja izdodas pamanīt pāri, kas jau turas kopā vai sauc divbalsīgi, arī tas ir noderīgi, jo liecina, ka putni ieradušies ligzdošanas vietās. Dzērve ir iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā, tāpēc pavasarī pie purviem jāuzvedas klusi un ligzdošanas vietām nav jātuvojas.

Kad šī diena ir

Ikgadējs pavasara logs no marta vidus līdz aprīļa otrajai pusei, visvairāk dzērvju atlido marta beigās un aprīļa sākumā. Siltā pavasarī pirmos pārus redz jau marta sākumā, bet aukstā pavasarī atlidošana aizkavējas par vienu līdz divām nedēļām.

Saistītās dienas

• Dzērvju rudens migrācija
• Balto stārķu pavasara migrācija