Sīkputnu rudens migrācija Papē

Kāpēc tieši Pape

Pape Rucavas novadā ir vieta, kur rudenī koncentrējas no ziemeļiem nākošā gājputnu plūsma. LU Bioloģijas institūta vadošais pētnieks Oskars Keišs to sauc par pudeles kakla efektu: uz dienvidrietumiem ceļojošie putni un sikspārņi sablīvējas šaurā sauszemes joslā starp Baltijas jūru un Papes ezeru. Daudzi putni baidās šķērsot jūru, tāpēc tie lido gar Kurzemes piekrasti. Uzskaitēs novērotāji īpaši atzīmē tos putnus, kas no rudens migrācijas ierastā dienvidu virziena pagriežas uz rietumiem un sāk šķērsot jūru.

Papē putnu migrāciju organizēti novēro kopš 1958. gada, un putni tur ķerti jau 58 sezonas. LU Bioloģijas institūta Papes Ornitoloģisko pētījumu centrs darbojas kopš 1966. gada, bet standartizēts migrējošo putnu monitorings ar Dabas aizsardzības pārvaldes atbalstu notiek kopš 1992. gada. Tā ir vienīgā Latvijas vieta Dienvidaustrumeiropas migrējošo putnu izpētes tīklā.

Kad migrācija ir visintensīvākā

Pirmie gājputni Kurzemes piekrasti sāk šķērsot jau jūlija otrajā pusē un augustā, bet visaktīvākā rudens migrācija notiek no septembra vidus līdz oktobra vidum. Keišs 2019. gadā norādīja, ka putniem, kas migrē atkarībā no laikapstākļiem un siltuma, maksimums turpinās līdz oktobra vidum. Pētījumu centru apmeklētāji var apskatīt no augusta vidus līdz oktobra beigām.

2023. gada rudenī Papē no 1. septembra līdz 31. oktobrim katru dienu tika veiktas vizuālās uzskaites, un tajās reģistrēti 505 208 putni no 125 sugām. Laikā no 14. jūlija līdz 18. novembrim centrā noķerti 11 885 putni no 81 sugas. Labvēlīgos laikapstākļos migrācijas maksimums ir vērojams pirmajās stundās pēc saullēkta, tāpēc rīts ir labākais laiks putnu vērošanai.

Kā putnus ķer un gredzeno

Pape ir vienīgā vieta Latvijā, kur migrējošo putnu ķeršanai kāpās pie jūras izmanto putnu murdu. Lielais murds novietots stādīto priežu joslas galā, un tajā nonāk putni, kas lido gar kāpu. Papildus putnus ķer ar tīkliem Papes ezera niedrājā un krūmāju joslā starp jūru un ezeru. Intensīvas migrācijas laikā ķeramierīces pārbauda nepārtraukti.

Noķertos putnus nes uz gredzenošanas namiņu, kur tiem nosaka sugu, vecumu un dzimumu, izmēra spārna garumu, nosver un pēc tam apgredzenotus palaiž brīvībā. 2023. gadā Papes murdā vien noķerti 3949 putni no 40 sugām. Apmeklētāji var vērot, kā putnus mēra, sver un gredzeno, un no tuvuma ieraudzīt pat mazāko Latvijas putnu zeltgalvīti, kas sver tikai dažus gramus.

Kādas sugas lido garām

Papē rudenī caurceļo zīlītes, garastītes, mežastrazdi, ķauķi, žubītes, zeltgalvīši un daudzi citi sīkputni. Keišs 2016. gadā skaidroja, ka dienā migrējošās sugas ir apmēram viena piektā daļa, bet daudzi putni ceļo naktī. Nakts migrāciju Papē uzskaita prožektoru gaismā, un 2023. gadā mežastrazdu nakts migrācijai bija divi maksimumi: viens septembra beigās, otrs oktobra vidū. Pūces visintensīvāk migrēja oktobra otrajā dekādē.

Lielos putnus, piemēram, dzērves, zosis un plēsīgos putnus, uzskaita visā pārredzamajā teritorijā. Pētījumā par Papes un Lejasciema ķeršanas datiem no 1984. līdz 2010. gadam secināts, ka tādas īsās distances gājputnu sugas kā sarkanrīklīte, melnais meža strazds, zeltgalvītis un lielā zīlīte rudenī migrē par 3–9 dienām agrāk nekā agrāk.

Invāziju gadi

Dažos gados kādas sugas Papē ir daudzkārt vairāk nekā parasti. Tās ir invāzijas, kad uz dienvidiem pārvietojas putni, kuriem ziemeļos nepietiek barības. 2019. gada rudenī Keišs to nosauca par labu gadu garastītēm, un tajā rudenī bija arī daudz sīļu.

2023. gadā Papē tika novērota lielākā krustknābju invāzija kopš 1992. gada: vizuālajās uzskaitēs reģistrēti 3300 krustknābji, visvairāk 29. septembrī, kad garām aizlidoja 410 putni. Meža zīlīte tajā rudenī bija ceturtā visvairāk novērotā suga ar 22 097 reģistrētiem īpatņiem, un 21. septembrī vien uzskaitītas 6025 meža zīlītes. Invāzija bija arī dižraibajam dzenim, pelēkajai zīlītei un cekulzīlītei, un Papē noķerti pat divi Sibīrijas dzilnīši.

Kā apmeklēt Papi migrācijas laikā

Papes Ornitoloģisko pētījumu centru var apmeklēt no augusta vidus līdz oktobra beigām. Labākais laiks ir agrs rīts, jo migrācija ir visintensīvākā pirmajās stundās pēc saullēkta. Ar binokli no kāpas var vērot, kā gar krastu pārlido sīkputnu bari, bet pie gredzenošanas namiņa redzēt putnus no tuvuma.

Latvijas Ornitoloģijas biedrība oktobra pirmajā nedēļas nogalē rīko Eiropas putnu vērošanas dienas, un to programmā bijuši arī apmeklējumi LU Papes ornitoloģisko pētījumu centrā. 2024. gada rudenī Latvijā 310 dalībnieki šajās dienās ziņoja par 88 549 putniem, visvairāk par mājas strazdiem, žubītēm un baltpieres zosīm. Novērojumus var ievadīt portālā dabasdati.lv arī jebkurā citā rudens dienā, un tie papildina Papes ilggadējos datus. Pati putnu ķeršana Papē turpinās līdz pat novembra sākumam.

Kad šī diena ir

Ikgadējs rudens logs no augusta vidus līdz oktobra beigām, visintensīvākā migrācija notiek no septembra vidus līdz oktobra vidum. Putnu plūsmu katrā dienā nosaka vējš un laikapstākļi, un invāziju gados atsevišķu sugu skaits var būt daudzkārt lielāks nekā parasti.

Saistītās dienas

• Dzērvju rudens migrācija
• Balto stārķu rudens migrācija