Baltpieres zosu pavasara migrācija

Kad zosis caurceļo Latviju

Pavasarī Latviju šķērso vairāk nekā miljons zosu, kas no ziemošanas vietām Rietumeiropā dodas uz ligzdošanas vietām Arktikas tundrā. Visbiežāk sastopamā no tām ir baltpieres zoss. LU Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas pētījumā norādīts, ka parastā ziemā pirmās baltpieres zosis Kurzemes rietumus sasniedz marta sākumā, bet migrācijas maksimumu Latvijā suga sasniedz aprīlī.

2021. gada pavasarī zosu caurceļošanas maksimums ilga no 16. marta līdz 19. aprīlim, un pētnieku modeļi rādīja, ka zosu skaits laukos kulminē aprīļa sākumā. Vēlākie bari Latvijā uzturas līdz maija vidum vai beigām, taču tie parasti nav lieli. Dabas aizsardzības pārvalde par migrācijas laika beigām Latvijā uzskata 15. maiju. Zosu caurceļošana tādējādi ilgst vairāk nekā divus mēnešus un ir viens no lielākajiem pavasara dabas notikumiem Latvijas laukos.

Kur vērot zosu barus

Zosis atpūšas un barojas plašos laukos, visbiežāk zālājos, papuvēs un vasarāju sējumos. Pētījumā secināts, ka gan zosis, gan gulbji dod priekšroku lieliem laukiem, 100 hektāru un vairāk, un izvairās no lauku malām, kokiem un stabiem, kas var slēpt briesmas. Tāpēc lielākos barus redz atklātos līdzenumos, kur skats ir plašs.

Viena no pazīstamākajām vietām ir Svētes lejteces lauki pie ietekas Lielupē. Tur 2021. gada 19. aprīlī novērotas 265 000 baltpieres zosu. Daudz zosu pulcējas arī Engures ezera dabas parkā, Lubāna apkārtnē un Latgales laukos, kur 2026. gadā zemnieki pirmās zosis pamanīja jau marta vidū. Kurzemes dienvidos, Nīcas apkārtnē, zosis bieži ir starp pirmajiem pavasara migrantiem.

Kā pazīt baltpieres zosi

Baltpieres zoss ir pelēkbrūna zoss ar baltu laukumu ap knābja pamatni, no kura cēlies arī tās nosaukums. Pieaugušajiem putniem uz vēdera ir melnas šķērssvītras, kas no tālienes izskatās kā tumši plankumi, knābis ir rozīgs, bet kājas oranžas. Jaunajiem putniem baltās pieres un vēdera svītru vēl nav.

Laukos baltpieres zosis bieži barojas kopā ar sējas zosīm, kurām ir tumšāka galva un tumšs knābis ar oranžu joslu, kā arī ar meža zosīm, kas ir lielākas un gaišākas. Lidojumā bari veido garas līnijas un ķīļus, un tos nodod augstās, skanīgās balsis. Baltpieres zosu baros gandrīz katru gadu novēro arī pa kādai retajai sarkankakla zosij, parasti ne vairāk kā piecus putnus gadā. Vērojot barus, labāk palikt uz ceļa, jo izbiedētas zosis paceļas spārnos un zaudē barošanās laiku.

Ko nosaka pavasara gaita

Zosu atlidošanu Latvijā nosaka sniega un sala robeža. Kamēr lauki ir sasaluši un apsniguši, zosis turas tālāk dienvidrietumos, bet, līdzko iestājas atkusnis, tās virzās uz priekšu. Ornitologs Kārlis Millers skaidrojis, ka zosīm un ķīvītēm baroties pietiek ar nulli vai dažiem grādiem virs nulles.

Pētījumā norādīts, ka siltās ziemās pirmās baltpieres zosis var parādīties jau janvārī, un agrākais novērojums reģistrēts 2020. gada 10. janvārī. Sējas zosīm migrācija Latvijas rietumos sākas agrāk, bet austrumos maksimums pēc bargām ziemām var būt krietni vēlāk: 2010. gada 9. maijā Lubānā novērotas 15 000–20 000 sējas zosu. Gulbji caurceļo agrāk un īsākā laikā nekā zosis, jo to ligzdošanas vietas ir taigā, nevis tundrā. 2021. gadā gulbju skaits sasniedza maksimumu marta vidū, bet zosu tikai aprīļa sākumā.

Zosis un zemnieku lauki

Lieli zosu bari laukos rada zaudējumus zemniekiem, jo putni noplūc ziemāju un zālaugu sējumus. Lielākos postījumus sagaida aprīļa vidū, kad sākas zirņu un pupu sēja. Latgalē, piemēram, Viļānu apkārtnē, zemnieki aizsardzībai izmanto atbaidīšanas lentes, sēj pākšaugus dziļāk un rūpīgāk plāno laukus, bet pie Lubāna ezera izvairās sēt ziemājus tuvu ūdenim.

Dabas aizsardzības pārvalde par zosu nodarītajiem zaudējumiem izmaksā kompensācijas: 2019. gadā tās bija ap 1,2 miljoniem eiro, 2024. gadā vairāk nekā 170 000 eiro. Ar pārvaldes atļauju zosis atbaidīt ar letālām metodēm drīkst līdz 15. maijam, un tas attiecas tikai uz baltpieres un sējas zosīm. Pārvalde uzsver, ka šāda atbaidīšana pieļaujama tikai tad, ja citu risinājumu nav.

Zosu uzskaites un pētījumi

Pavasarī migrējošās zosis Latvijā pēta LU Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorija. 2021. gadā ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansējumu tā veica izpēti zosu monitoringa programmas izveidei. Summējot visus no 1. marta līdz 29. maijam ziņotos novērojumus, pētnieki ieguva vairāk nekā 1,2 miljonus zosu, taču paši norāda, ka viens un tas pats putns var būt pieskaitīts vairākkārt.

Uzskaitēm palīdz arī putnu vērotāji. Novērojumus var ievadīt portālā dabasdati.lv, norādot sugu, skaitu un lauka atrašanās vietu. Engures ezerā pētnieki zosis fotografē no drona un gredzeno vietējās meža zosis, kuru ligzdošanas areāls Latvijā strauji paplašinās: to novērojumu kvadrātu skaits pieaudzis no 30 laikā no 2013. līdz 2017. gadam līdz 55 divos gados no 2020. līdz 2021. gadam.

Kad šī diena ir

Ikgadējs pavasara logs no marta sākuma līdz maija vidum, zosu skaits laukos sasniedz maksimumu aprīļa sākumā. Siltās ziemās pirmās zosis Kurzemes rietumos parādās jau janvārī vai februārī, bet pēdējie bari Latvijā uzturas līdz maija vidum.

Saistītās dienas

• Dzērvju pavasara migrācija
• Balto stārķu pavasara migrācija