Zita

Izcelsme

Zita ir vārds ar vairākām iespējamām izcelsmēm. Toskānas itāļu valodā zita nozīmē „meitenīte”, un tieši tā sauca 13. gadsimta svēto Zitu no Lukas, kalpoņu aizbildni. Citā tradīcijā Zita ir ungāru mīļvārds no Felicitas vai Felīcijas. Vārda nozīme tāpēc nav viennozīmīga, taču latviešu kalendārā tas nonāca galvenokārt caur katoļu svēto tradīciju.

Nozīme

„Meitenīte”, no toskāniešu itāļu zita; svētās Zitas, kalpotāju aizbildnes, vārds.

Kultūrā

Zitas vārda diena ir 11. augustā kopā ar Olgu, Liegu un Zigitu. Svētā Zita (ap 1212–1272) visu mūžu kalpoja kādā Lukas ģimenē un kļuva par kalpu un mājkalpotāju aizbildni. Eiropas vēsturē zināma arī Zita no Burbonas-Parmas, pēdējā Austroungārijas ķeizariene. Latvijā vārds bija iecienīts 20. gadsimta otrajā pusē kā īss un skanīgs vārds. Augusta vidus ir vasaras beigu laiks, kad dārzos gatavojas āboli.

Popularitāte

Zita Latvijā bija diezgan iecienīta 20. gadsimta otrajā pusē. Mūsdienās jaundzimušajām to dod retāk, taču vārds paliek labi atpazīstams. Vārds ir īss un skanīgs.

Radniecīgi vārdi

• Zigita
• Zitiņa