Liega

Izcelsme

Liega ir latviešu darināts sieviešu vārds no īpašības vārda 'liegs', kas nozīmē 'maigs, viegls, rāms'. Sieviešu dzimtes forma 'liega' latviešu valodā lietota, piemēram, runājot par liegu vēju vai liegu balsi. Šādi no īpašības vārdiem darināti vārdi, kā Maiga vai Līksma, latviešu vārdu krājumā ienāca 20. gadsimtā, meklējot latviskus vārdus.

Nozīme

'Maigā, vieglā', no latviešu 'liegs'; vārds izsaka maigumu, rāmumu, vieglumu un klusu laipnību.

Kultūrā

Liegas vārda diena ir 11. augustā kopā ar Olgu, Zigitu un Zitu. Augusta vidus Latvijā ir vasaras pilnbrieda laiks ar siltiem vakariem un liegiem vējiem, tāpēc vārda nozīme labi saskan ar gadalaiku. Latviešu dzejā vārds 'liegs' bieži lietots, lai attēlotu maigu vēju, gaismu vai skaņu, un tieši šī dzejiskā nokrāsa ir piešķīrusi vārdam savdabīgu šarmu. Liega ir rets vārds, un tā nesējas parasti ir vienīgās savā lokā, kas padara vārdu īpaši atmiņā paliekošu.

Popularitāte

Liega Latvijā ir ļoti reta. Vārds sastopams tikai atsevišķām nesējām, un mūsdienās to izvēlas reti, galvenokārt vecāki, kas meklē neparastu, latvisku vārdu.

Radniecīgi vārdi

• Liegiņa
• Maiga