Vilhelms

Izcelsme

Vilhelms ir latviešu forma no senvācu vārda Wilhelm, kas veidots no elementiem wil „griba, vēlēšanās” un helm „ķivere, aizsardzība”. Nozīme ir „apņēmīgs aizstāvis” vai „gribas sargs”. Vārds bija ļoti izplatīts Vācijā, un ar vācu kultūras ietekmi tas ienāca Baltijā. Latviešu valodā no tā radās arī īsā forma Vilis, kas kļuva par patstāvīgu vārdu.

Nozīme

„Apņēmīgs aizstāvis”, no senvācu wil „griba” un helm „ķivere, aizsardzība”. No tā radies arī Vilis.

Kultūrā

Vilhelms vārda dienu svin 28. maijā kopā ar Vili. Latviešu kultūrā vārds īpaši saistās ar gleznotāju Vilhelmu Purvīti (1872–1945), latviešu ainavu glezniecības pamatlicēju, kura darbos atainots pavasaris, sniega kušana un Latvijas daba. Purvītis bija arī Latvijas Mākslas akadēmijas rektors. Vārdu nesa arī arhitekts Vilhelms Bokslafs. Maija beigas ir pavasara noslēgums, kad daba ir pilnā krāšņumā, kā Purvīša gleznās.

Popularitāte

Vilhelms bija izplatīts 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā, bet vēlāk to lielā mērā aizstāja īsākā forma Vilis. Mūsdienās jaundzimušajiem to dod ļoti reti.

Radniecīgi vārdi

• Vilis
• Vilhelmīne
• Vilmārs
• Villis