Viesturs

Izcelsme

Viesturs ir latviešu vīriešu vārds, kas cēlies no 13. gadsimta zemgaļu valdnieka vārda, kas avotos pierakstīts kā Vesthardus jeb Viestards. Vārdu parasti skaidro ar latviešu viesturis „viesmīlīgais”, kas saistīts ar vārdu viesis. Baltu saknes vārdā salīdzina arī ar lietuviešu viešis „viesis”. Pirmās ziņas par vārda lietojumu tagadējās Latvijas teritorijā attiecas uz 12. un 13. gadsimtu.

Nozīme

„Viesmīlīgais”, no latviešu viesturis un vārda viesis; zemgaļu valdnieka Viestura vārds.

Kultūrā

Viesturs vārda dienu svin 28. jūnijā kopā ar Viestardu, Vestardu un Kitiju. Vārds atgādina par Zemgales valdnieku Viesturu, Tērvetes zemes vecāko, kura vārdā nosaukts Viestura ordenis, viens no Latvijas valsts apbalvojumiem. Pazīstami vārda nesēji ir kino, teātra un operas režisors Viesturs Kairišs, šaha lielmeistars Viesturs Meijers, diriģents Viesturs Gailis, ķirurgs Viesturs Boka un riteņbraucējs Viesturs Bērziņš. Jūnija beigās, tūlīt pēc Jāņiem, Viestura dienu bieži svin vasarīgā noskaņā.

Popularitāte

Viesturs bija iecienīts vārds 20. gadsimtā, īpaši tā vidū un otrajā pusē, kad latvieši apzināti izvēlējās vārdus ar saikni ar senvēsturi. Mūsdienās jaundzimušajiem to dod retāk, taču tas paliek labi atpazīstams un cienīts vārds.

Radniecīgi vārdi

• Viestards
• Vestards
• Viestarts
• Viesturiņš