Viestards

Izcelsme

Viestards jeb Viestarts ir 13. gadsimta zemgaļu valdnieka vārds, kas avotos pierakstīts kā Vesthardus vai Vester. No tā cēlies arī vārds Viesturs. Vārda sākotnējā nozīme nav droša. To parasti saista ar baltu saknēm, kas sastopamas lietuviešu viešis „viesis” un tarti „sacīt”, tāpēc dažkārt skaidro kā „viesmīlīgais”. Latviešu kalendārā visas formas sapulcētas vienā dienā.

Nozīme

Zemgaļu valdnieka vārds; to skaidro kā „viesmīlīgais”, taču precīza nozīme nav droša.

Kultūrā

Viestards vārda dienu svin 28. jūnijā kopā ar Viesturu, Vestardu un Kitiju. Vēsturiskais Viestards bija Tērvetes zemes vecākais, vēlāk visas Zemgales lielkungs, kurš 1204. gadā kopā ar krustnešiem uzvarēja lietuviešus kaujā pie Ropažiem un miris pēc 1229. gada. Ludolfs Liberts 1936. gadā viņu attēloja gleznā Rīgas pilī. Latviešu vēsturiskajā atmiņā Viestards ir viens no spēcīgākajiem senās Latvijas valdniekiem, un viņa vārds dots arī valsts apbalvojumam, Viestura ordenim.

Popularitāte

Viestards ir rets vārds, krietni retāks par Viesturu. Jaundzimušajiem to dod tikai atsevišķos gadījumos, parasti ģimenēs, kurām ir svarīga latviešu senvēsture.

Radniecīgi vārdi

• Viesturs
• Vestards
• Viestarts