Veronika

Izcelsme

Veronika ir latīniska forma no maķedoniešu un grieķu vārda Berenīke (Pherenikē), kas nozīmē „tā, kas nes uzvaru”. Viduslaikos vārda pierakstu ietekmēja baznīcas latīņu izteiciens vera icon „patiesais attēls”, kas saistīts ar leģendu par svēto Veroniku. Pēc leģendas viņa ar audeklu noslaucīja Jēzus seju ceļā uz Golgātu, un uz tā palika Viņa attēls.

Nozīme

„Tā, kas nes uzvaru”, no grieķu Berenīke; tautā saistīta arī ar vera icon „patiesais attēls”.

Kultūrā

Veronikas vārda diena ir 4. februārī kopā ar Daili, Dominiku un Dominiku. Latviešu literatūrā zināma dzejniece Veronika Strēlerte (1912–1995), kas lielāko mūža daļu pavadīja trimdā un kuras dzeja ir trimdas latviešu literatūras nozīmīga daļa. Kristīgajā tradīcijā Veronikas tēls ir viena no krustaceļa stacijām, ko katoļu baznīcās Latvijā attēlo arī Latgales dievnamos. Februāra sākums ir ziemas laiks, un Veronikas dienā vārda nesējas bieži apsveic ar ziediem siltās telpās.

Popularitāte

Veronika Latvijā ir stabils vārds. Tas bija izplatīts 20. gadsimtā, un pēdējās desmitgadēs tas atkal kļuvis iecienīts jaundzimušo meiteņu vidū kā klasisks Eiropas vārds.

Radniecīgi vārdi

• Verona
• Nika
• Ronija
• Veronīka