Veneranda

Izcelsme

Veneranda ir latīņu vārda Venerandus sieviešu forma. Vārds atvasināts no darbības vārda venerari „godināt, cienīt”, tātad nozīme ir „godājamā, cienījamā”. Tas izplatījās kristīgajā vidē caur svēto Venerandu, kas pazīstama arī kā Venera un kas 2. gadsimtā mira mocekles nāvē Romā vai Sicīlijā. Latviešu kalendārā vārds saglabājies kā rets katoļu tradīcijas vārds.

Nozīme

„Godājamā, cienījamā”, no latīņu venerari „godināt”; svētās Venerandas vārds. Vārds izsaka cieņu.

Kultūrā

Venerandas vārda diena ir 23. septembrī kopā ar Vandu, Veniju un Vanesu. Vārds latviešu kalendārā nonāca ar katoļu svēto tradīciju, kas Latvijā vienmēr bijusi spēcīgāka Latgalē. Šodien tas ir viens no retākajiem vārdiem tradicionālajā kalendārā, un tā nesējas ir pavisam nedaudzas. Vārds tomēr ir svarīgs, jo tas atgādina par kalendāra senajiem kristīgajiem slāņiem, kas krājās gadsimtiem ilgi un sajaucās ar latviešu jaunradītajiem vārdiem.

Popularitāte

Veneranda Latvijā ir ļoti rets vārds. Vārda nesēju ir maz, un mūsdienās jaundzimušajām to praktiski nedod. Kalendārā tas saglabājies kā kristīgās tradīcijas vārds.

Radniecīgi vārdi

• Venera
• Vera