Vanda

Izcelsme

Vanda ir vārds ar nedrošu izcelsmi. To bieži saista ar ģermāņu vārdu, kas nozīmējis „vends”, tas ir, piederīgs slāvu tautai, kas dzīvoja tagadējās Vācijas austrumos. Poļu leģendās Vanda ir Krakovas dibinātāja ķēniņa Kraka meita. No Polijas vārds izplatījās plašāk Eiropā, un 19. gadsimtā to popularizēja arī literatūra. Latvijā tas ienāca galvenokārt caur poļu un katoļu tradīciju.

Nozīme

Nozīme nav droša; vārdu saista ar ģermāņu vārdu, kas apzīmēja vendus, slāvu tautu.

Kultūrā

Vandas vārda diena ir 23. septembrī kopā ar Venerandu, Veniju un Vanesu. Latvijā vārds tradicionāli izplatītāks Latgalē, kur katoļu un poļu kultūras ietekme bija spēcīgāka. Poļu leģenda par princesi Vandu, kas izvēlējās mirt, nevis precēties ar vācu kņazu, piešķir vārdam varonīgu nokrāsu. Vārda dienā Vandas Latvijā apsveic tāpat kā citas sievietes, un septembra beigās tiem bieži līdzi nāk rudens ziedi, piemēram, dālijas un asteres.

Popularitāte

Vanda Latvijā bija diezgan izplatīta 20. gadsimta pirmajā pusē un vidū, īpaši Latgalē. Mūsdienās jaundzimušajām to dod reti, un vārda nesējas pārsvarā ir vecāka gadagājuma.

Radniecīgi vārdi

• Vandiņa
• Vanesa